Rozentovas muižas centrs

Maltas pirmsākumi saistās ar Rozentovas muižu, ziņas par kuru atrodamas XVI gadsimtā. Pēc dažu īpašnieku maiņas 1784. gada ģenerālmērīšanas laikā muižā bija 23 ciemi, 76 sētas.

Zemnieki kungam apstrādāja 200 desetīnas zemes, vīrieši arī nodarbojas ar dravniecību, bet sievietes nodarbojās ar aušanu.

Pēdējie muižas īpašnieki, Bogomoleca ģimene, nodibināja tur linu pārstrādes fabriku un pienotavu, kas aizsākās ar muižnieka Filipa Mihaila Bogomoļeca 1897. gada 17. oktobra lūgumu Vitebskas guberņas valdei par piena sildīšanas un piena izstādājumu ražošanas ar diviem tvaika katliem ierīkošanu. Pienotāva iegūva patentētu nosaukumu "Rozentovo" un ražoja piena produktus un dažādu šķirņu sierus. Firma saņēma balvas par kvalitāti Londonā, Sankt-Pēterburgā, Varšavā, Daugavpilī.

Dzelzceļš un ciema attīstība

1836. gadā caur tagadējās Maltas teritoriju tika izbūvēts Pēterburgas — Varšavas lielceļš, bet vēlāk — 1861. gadā — atklāta Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnija ar dzelzceļa staciju Antonopole. Virzoties no netālās Rozentovas muižas uz jaunuzbūvetās dzelzceļa stacijas pusi veidojās jauna apdzīvota vieta — Borovaja, kura, pateicoties izdevīgajam novietojumam četru ceļu krustojumā un dzelzceļa malā, drīz kļuva par galveno apkārtnes tirdzniecības vietu.

1873.g. pagasta namā tika nodibināta Rozentovas pirmā tautskola.

Muižas centrs gāja bojā Latgales atbrīvošanas cīņu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem, laikā ~1920.g.

No Borovajas uz Maltu

1933. gadā Borovajai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss.1937. gadā Borovajas ciems tika pārdēvēts par Maltu (līdz tam par Maltu dēvēja tagadējo Silmalu); apdzīvotajā vietā bija 139 mājas ar 715 iedzīvotājiem un vairāki desmiti tirgotavu, kuras galvenokārt piederēja ebrejiem. Tolaik Malta bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī.

Rozentovas (Maltas) Svētā Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca ir koka celtne ar vienu torni. Dievnamu cēlis muižnieks Antonijs Juzefs fon Felkerzams celts laikā no 1780. līdz 1782. gadam. Drīz baznīca izrādījās par mazu lielajai draudzei, kas kā atsevišķa tika nodalīta 1801.gadā. 1842. gadā baznīca pagarināta pirmoreiz, bet 1906. gadā, ar Rozentovas muižas īpašnieku Bogomelecu atbalstu, tā pagarināta vēlreiz. Baznīcā ir saglabājušies savdabīgi feretroni (pārvietojami altārīši).

Maltas (Borovajas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Dievnama celtniecība sākta 1931. gadā, un to cēlis būvuzņēmējs A. Gruncevičs.

Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā celta 1928. gadā kā neliela koka guļbūve pie pareizticīgo kapsētas.

Maltas zirgu pasta stacija, celta 19. gadsimta vidū, ir senākā Maltas ēka, kura saglabājusies līdz mūsu dienām. Maltas vēstures muzejs, kur eksponēta seno sadzīves priekšmetu un iespieddarbu kolekcija, piedāvā arī ekskursiju pa Maltas kultūras pieminekļiem.