Keila Joa / Schloss Fall

Keila-Joa muiža (Schloß Fall ) bija bruņinieku muiža Keilas pagastā Harju apriņķī .

Mūsdienās, zemju bijušās muižas palikt teritorijā Lääne-Harju un Harku lauku pašvaldībām ar Harju apgabalā . Muižas sirds atradās Keila-Joā

Keila-Joa muiža, iespējams, tika uzcelta 17. gadsimta sākumā un vispirms piederēja Wrangellu (Kohilas zaram). 

1763. gadā muižu nopirka Berends Heinrihs fon Tiesenhauzens 1764. gadā un ieķīlāja Tallinas mēram un juridiskajam padomniekam Arnoldam fon Dēnam (1712–1798). 

Pēc tam, ķīlas īpašnieki muižu bieži mainījās, uz neilgu laiku 1794-1804 ķīlas ņēmējs ir bijis Karls Vrangelis (Major Karl Gustav von Wrangell) 

Kopš 1832. gada 8. novembra īpašnieks bija grāfs un valstsvīrs Aleksandrs fon Benkendorfs, kura muiža tajā pašā gadā arī tika reģistrēta kā dzimtsīpašums.

Benkendorfa muižas centru lika uzcelt reprezentatīvā veidā. 1833. gadā. 

1869. gada 12. decembrī muiža nonāca grāfa Aleksandra fon Benkendorfa meitas Marijas (1820–1881) un viņas vīra, prinča Grigorija Petroviča Volkonska (1808–1882) īpašumā. 

Jauna muižas ēka tika pabeigta 1877. gadā, un tās atklāšanā 27. maijā piedalījās imperators Nikolajs I un viņa sieva. 

Muiža palika Volkonski rokās līdz tās nodošanai pēc 1919. gada zemes reformas . Pēdējais muižas īpašnieks bija princis Grigorijs Volkonskis (1870–1940). 

Pēc atsavināšanas muižas sirds daļēji piederēja Igaunijas Ārlietu ministrijai un daļēji princim Grigori Petrovičam Volkonskim. 

Kopš 1940. gada to izmantoja militāristi. Sākotnēji to izmantoja padomju armija, pēc tam vācu armijas izlūkošanas skola, pēc tam atkal padomju armija.

Mūsdienās piecu hektāru lielajā īpašumā papildus atjaunotajai muižas galvenajai ēkai ir saglabājušies vārtu korpuss, stallis, lopu pils, viesu nams ar kapelu, pagrabs, dārza siena un parks.  Daudzas no šīm ēkām ir pārbūvētas vai izlaupītas.