Vīnes Prāters

Vīnes Prāters (Wiener Prater) ir viens no vecākajiem un lielākajiem publiskajiem parkiem Eiropā — aptuveni 6 km² liela zaļā zona Vīnes 2. apgabalā (Leopoldstadt), kas stiepjas gar Donavas upi.

To iedala divās daļās:

Zaļajā Prāterā (Grüner Prater) – plašā atpūtas zona ar pļavām, mežiem un alejām, un
Wurstelprater (saukts arī par Volksprater) – slavenajā atrakciju parkā ar karuseļiem, amerikāņu kalniņiem un ikonisko milzu ratu (Riesenrad).

Sākumi kā medību teritorija

Prātera vārds cēlies no latīņu "pratum" (pļava) un pirmo reizi dokumentēts 1162. gadā, kad imperators Frīdrihs I Barbarossa to dāvināja. 16. gadsimtā Hābsburgi to pārvērta par imperatora medību laukiem.

1766. gadā imperators Jozefs II atvēra to sabiedrībai – revolucionārs solis, ļaujot tur ierīkot krogus, kafejnīcas un vienkāršas izklaides (šūpoles, karuseļi, boulinga laukumi). Drīz parādījās leļļu teātri ar komisko varoni Hanswurst (no tā cēlies nosaukums Wurstelprater).

19. gadsimts: uzplaukums un pasaules izstāde

19. gadsimtā Prāters kļuva par vīniešu sociālās dzīves centru: uguņošanas, gaisa balonu lidojumi (pirmie Vīnē 1784. gadā), greznas zirgu parādes (Praterfahrt). 1873. gadā te notika Vīnes Pasaules izstāde ar 53 000 izstādes dalībniekiem un milzīgo Rotundi (kupolveida halli, kas nodega 1937. gadā). 1895. gadā atvēra tematisko zonu "Venice in Vienna", bet 1897. gadā uzcēla ikonisko Riesenrad (milzu ratu) par godu imperatora Franča Jozefa 50 gadu valdīšanas jubilejai.

20. gadsimts: kari un atjaunošana

20. gadsimta sākumā Prāters bija modernu atrakciju centrs (rollercoasteri, autodromi). Otrā pasaules kara beigās (1945. gada aprīlī) lielu daļu iznīcināja ugunsgrēki un bumbas, tostarp daudzas Wurstelprater atrakcijas. Pēckara gados to atjaunoja ar ziedojumiem (kampaņa "Wieder Wiener Wurstelprater"). 1948. gadā te filmēja slaveno filmu "Trešais cilvēks". Mūsdienās Prāters ir populāra atpūtas vieta ar vairāk nekā 250 atrakcijām, restorāniem un zaļo zonu sportam (piemēram, 2019. gadā te Eliuds Kipčoge skrēja maratonu zem 2 stundām).

Prāters ir ne tikai izklaides parks, bet arī Vīnes simbols – vieta, kur satiekas vēsture, daba un jautrība. Ieeja parkā bezmaksas, atrakcijas apmaksātas atsevišķi. Ja apmeklē Vīni, tas noteikti ir jāredz!

Personības, kuru vārds saistīts ar Prāteru

Te ir neliels uzskaitījums ar vēsturiskajām personām, kas saistītas ar Vīnes Prātera vēsturi. 

• Imperators Jozefs II (1741–1790)

  1. gadā atvēra Prāteri sabiedrībai, pārvēršot imperatora medību laukus par publisku atpūtas zonu – tas bija pamats Prātera kā "tautas parka" attīstībai.

• Jean-Pierre Blanchard (1753–1809)

1791.gadā veica pirmo gaisa balona lidojumu Vīnē, startējot no Prātera – viens no agrīnākajiem aviācijas eksperimentiem Eiropā, kas piesaistīja milzīgu uzmanību.

• Johann Strauss II (1825–1899)

"Valša karalis" – bieži uzstājās Prāterī ar orķestri 19. gs., iedvesmojās no tā dzīvās atmosfēras un veicināja Prātera kā mūzikas un izklaides centra slavu.

• Joseph Lanner (1801–1843) un Carl Michael Ziehrer (1843–1922)
  Slaveni valša komponisti, kas uzstājās Prātera kafejnīcās un ballēs – viņu mūzika padarīja Prāteri par Vīnes sociālās dzīves epicentru.

• Imperators Francs Jozefs I (1830–1916)
  Par godu viņa 50 gadu valdīšanas jubilejai 1897. gadā uzcēla ikonisko Riesenrad (milzu ratu) – Prātera galveno simbolu.

• Nikolai Kobelkoff (1851–1933)
  Krievu izcelsmes cirka mākslinieks bez rokām un kājām – uzstājās Prāterī, nopirka zemi un uzcēla atrakcijas (velodromu, tobogānu u.c.); viņa ģimene vadīja biznesu līdz 1970. gadiem, un 2022. gadā Prāterī nosaukts ceļš viņa vārdā (Nikolai-Kobelkoff-Weg).

• Eliud Kipchoge (dz. 1984)
  Kenijas skrējējs – 2019. gadā Prātera Hauptallee skrēja pirmo maratonu zem 2 stundām (1:59:40) INEOS 1:59 Challenge ietvaros, padarot Prāteri par vēsturisku sporta notikumu vietu.

Citas mazāk tiešas, bet minētas saiknes: literāti kā Peter Altenberg vai Graham Greene (Prāters iemūžināts filmā "The Third Man"), kā arī 1873. gada Pasaules izstādes organizatori. Prāters ir pilns ar Hābsburgu laikmeta ēnām, bet šīs personas visvairāk ietekmēja tā attīstību no medību laukiem līdz modernam izklaides parkam.