G. Merķeļa kapa vieta
- Kapinės:
- Ķekavas pagasts, Katlakalna kapiPeržiūrėti kapinės
- Asmenys, kapo:
- 1peržiūrėti įrašus
G. Merķeļa kapa piemineklis atrodas Katlakalna kapos. To uzstādīja Rīgas Latviešu biedrība par saziedotiem līdzekļiem 1869. g., atzīmējot G. Merķeļa 100. dzimšanas dienu. Kopš 1992. gada rudens G. Merķeļa dzimšanas dienā te pulcējas, skolēnu literāro darbu konkursa „Latvieši” dalībnieki no visas Latvijas.
Piezīme: uz kapa plāksnes nepareizi uzrādīts Merķeļa nāves gads (pareizais ir 1850)
Avots:
http://parkulturu.lv/arhitektura-pieminekli
Ķekavas pagasts, Katlakalna kapi
- Asmenys kapinių:
- 129peržiūrėti įrašus
- Savininkas:
- Ķekavas novada pašvaldība
- Tikslas:
- 0907 Kapsētu teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve
- Politinę teritoriją:
- Ķekavas pagasts
- Plotas:
- 10.95 ha
- Kapai kapinėse:
- 1peržiūrėti įrašus
Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, Rīgas reģions
Satiksme: 12.autobuss (Rīga), pietura „Kooperatīvs “Ziedonis”” (galapunkts)
Kapu pārzine: 27841758
Kapu ierīkošana uzsākta ap 1773.gadu. Sākotnēji kapi atradušies tuvāk Daugavai. Kapu vecajā daļā (platība 1.68 ha) skatāmi vairāki 18. un 19.gs. raksturīgi pieminekļi ar māksliniecisku vērtību un metāla krusti.
Kapos apbedīts Baltijas vācu apgaismotājs, publicists un rakstnieks Garlībs Merķelis (1769-1850). Kapa piemineklis celts par latviešu saziedotajiem līdzekļiem, to uzstādīja Rīgas Latviešu biedrība 1869.g., atzīmējot G.Merķeļa 100.dzimšanas dienu . Lai lielo piemiņas akmeni ar čuguna krustu virs tā novietotu pie rakstnieka kapa, nācās izplēst kapsētas mūra sētu un vēlāk to atkal aizmūrēt. Pārmūrētā vieta redzama vēl šodien. 1992.g. 1.novembrī, G.Merķeļa dzimšanas dienā, pieminekļa plāksne tika izlauzta un krusts – nogāzts. 1994.g. pēc fotodokumentiem plāksni ģipsī atjaunoja tēlnieks Zigurds Galūns, Rīgas Tehniskajā universitātē to atlēja čugunā . Kopš 1992.g. rudens G.Merķeļa dzimšanas dienā pie pieminekļa pulcējas skolēnu literāro darbu konkursa „Latvieši” dalībnieki no visas Latvijas .
19.gs. sākuma gleznotāja animālista Johana Heinriha Baumaņa (1753-1832) apbedījuma vietu iezīmē pamatīgs krusts. Reti skatīts pieminekļa veids ir J.D. Brandenburga apbedījumam – tas veidots kā neliels templītis, kurā zem arkas aiz režģveida nožogojuma novietota vāzīte. Nav saglabājies kāda barona – tējas cienītāja – apbedījums. Netālu no vārtiem viņam bijusi urna, izveidota tējas kannas formā, tā esot sašauta kara laikā. Starp pieminekļiem īpaši jāatzīmē trīsvietīgs metāla dīvāns, kura vecums tuvojas 200 gadiem.
Kapusvētki (luterāņu) – augusta trešajā svētdienā.
Katlakalna Brāļu kapi
Līdzās Katlakalna kapiem atrodas Pirmā pasaules kara Brāļu kapi, kuri sākotnēji bija 6.Sibīrijas korpusa 7.sapieru bataljona brāļu kapi. Katlakalnu aizsargu priekšnieka Gustava Godeļa vadībā, veicot pārapbedījumus no dažādām vietām, 1938.gadā te apglabāti Brīvības cīņu varoņi. Tad uzstādītais „Melnais krusts” 1946.gadā gan tika nogremdēts Mūlkalnu-Tīturgas ezerā, jauns piemiņas akmens tika atklāts 1991.gadā. Otrā pasaules kara nogalē – 1944.g. oktobra kaujās – te apbedīti 106 kritušie sarkanarmieši, daļēji virsū pirmajiem, saglabājot nelielu čuguna krustu bez uzraksta.
Avoti:
1. Garlība Merķeļa kapa piemineklis ; Katlakalna Brāļu kapi [tiešsaiste]. [Ķekava] : Ķekavas novada kultūras aģentūra, 2011 [skatīts 2011-10-22]. Pieejams: http://parkulturu.lv/arhitektura-pieminekli.
2. Katlakalna evanģēliski luteriskā draudze [tiešsaiste]. [Katlakalns] : Katlakalna evanģēliski luteriskā draudze, 2011 [skatīts 2011-10-22]. Pieejams: http://www.katlakalns.lv/?ct=draudze.
3. Rusmanis, Sigurds. Neiepazītā Latvija. [B.v] : Mantojums, 2006. 170.-200.lpp. ISBN 9984-96997-5.
Informāciju sagatavoja: Velga Bāliņa