Bernhards Bērents

Bernhards Bērents (vācu: Bernhard Berent; 1892. gada 10. jūnijs — 1946. gada 10. jūnijs) bija Latvijas baltvācu jurists un sabiedrisks darbinieks.

No 1929. gada janvāra līdz novembrim bijis Latvijas tieslietu ministrs.

Biogrāfija

Bernhards Bērents piedzima 1892. gada 10. jūnijā Rīgā laikrakstu redaktoru ģimenē.

Tēvs Teodors, māte Alma.

1910. gadā pabeidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju. Kā savvaļnieks iestājies Krievijas armijas 3. huzāru Jeļizavetgradas pulkā. 1911. gadā paaugstināts par praporščiku un atvaļināts. Tajā pašā gadā sācis studēt jurisprudenci Tērbatas universitātē.

1914. gadā vienu semestri mācījies Minhenes universitātē. Tajā pašā gadā mobilizēts Krievijas armijā. Virsnieka pakāpē krievu armijas sastāvā piedalījies Pirmajā pasaules karā, atvaļināts 1918. gadā. Martā beidzis studijas Tērbatas universitātē.

1918. gada jūnijā kļuva par decernentu (ierēdni ar lēmuma pieņemšanas tiesībām) Rīgas Kriminālpolicijā. No 16. decembra līdz 1921. gada 31. martā bijis Rīgas apgabaltiesas 3. iecirkņa izmeklēšanas tiesnesis. 

1919. gada ziemā un pavasarī studējis Tībingenes universitātē, pēc atgriešanās Latvijā iestājies Baltijas landesvērā. Maijā tika atvaļināts no kara dienesta. 

1921. gada 30. aprīlī kļuva par zvērināta advokāta Edvina Magnusa palīgu. 1924. gada 30. janvārī kļuva par zvērinātu advokātu Rīgā.

Bernhards Bērents bija pazīstams arī kā juridiska satura publikāciju autors.

1926. gadā "Vācu juristu biedrība" sāka izdot laikrakstu "Rigasche Zeitschrift für Rechtswiissens – chaft" (latviešu: Rīgas tiesību zinātnes žurnāls), Bērents pirmos piecus gadus bija tā redaktors un autors. Tas iznāca divas līdz četras reizes gadā. Tāpat viņš veidoja rakstus "Tieslietu Ministrijas Vēstnesim". 

1929. gada 24. janvārī, pēc sava priekšteča un partijas biedra Baldvina Disterlo demisijas Bernhards Bērents kļuva par tieslietu ministru Hugo Celmiņa vadītajā valdībā. Amatā viņš bija līdz tā paša gada novembrim. Bērenta laikā tika pieņemti noteikumi par valsts darbinieku atalgojumu, noteikumi par mežu kultūru fondu, un citi noteikumi.

Bērents bijis arī Rīgas Vācu 1. riteņbraucēju biedrības priekšsēdētājs, Rīgas Vācu juristu biedrības valdes loceklis. 

1939. gada 6. decembrī atskaitīts no zvērinātu advokātu skaita un dzēsts no saraksta sakarā ar atteikšanos no Latvijas pavalstniecības. Drīz pēc tam viņš repatriējās uz Vāciju.

No 1941. līdz 1943. gadam strādājies Vīnes Tieslietu padomē. Pēc tam Bērents strādāja par tulku Vācijas armijā. 1945. gadā nokļuvis amerikāņu, pēc tam krievu karagūstekņu nometnē, kur miris 1946. gada 10. jūnijā.

Avoti

• Latvijas Vēstnesis, 18.12.1997.
• Latvijas advokatūra 1919 – 1945 Bibliogrāfiskā vārdnīca