Jānis Šlesers

Dzimis 1906.gadā Seces pagasta Tīsos rentnieku Jāņa un Mīles Šleseru ģimenē, māsa Elza (1905.).

1915.gadā ar vecākiem devies bēgļu gaitās uz Krieviju, Maskavu. Tur iet skolā un pie viena arī apgūst krievu valodu. 

Pēc atgriešanās Latvijā, mācās Seces pamatskolā. Pēc tās beigšanas, mācās Jelgavā. Beidzis Latvijas Universitāti, kur ieguvis ārsta diplomu.

1924.gadā tēvs nopērk māju Talsu apr. Cēres pag.Kalēji. 1926.gadā ar māsu Elzu iesvētīts Kandavas baznīcā.

1933.gadā beidzis Latvijas Universitātes medicīnas fakultāti.

1934/1935. Latvijas armijas sanitārvirsnieka vietnieks.

1935.g.02.10. paaugstināts par ārstu-leitnantu un ieskaitīts 7.Siguldas kājnieku pulkā aktīvā kara dienestā.

1936.gadā Rīgā laulājas ar Ievu Kumermani Ernesta meitu (dz.1900.) no Sabiles, kas Rìgā apguvusi medmāsas un vecmātes profesiju.

1937/1938. strādā par vietējo rajona ārstu Viļakā.

1937.gadā paaugstināts par ārstu-virsleitnantu 7.Siguldas kājnieku pulkā.

1939.-1941. dzīvo un strādā Valmierā.

Pēc Latvijas okupācijas un pievienošanas PSRS, ieskaitīts SZSA 24.teritoriālajā strēlnieku korpusā. 1941.gada jūnijā Litenē arestēts un izsūtīts uz soda vietu Noriļskā.

Izdzīvojis pateicoties tam, ka bija ārsts. Ārstējis gan ieslodzītos, gan vietējos iedzīvotājus.

Pēc atbrīvošanas no nometnes, dzīvo un strādā Noriļskā, gan slimnīcā, gan ātrās medicīniskās palīdzības brigādē. Noriļskā satiek medmāsu no Ukrainas Ļubovu Larževsku (dz.1920.), kas arī tur atrodas izsūtījumā. Vēlāk abi apprecas.

Pēc aiziešanas pensijā, nopērk māju Ukrainā, Melitopolē pie Melnās jūras, kur kopā ar sievu Ļubu pavada mūža nogali. Abi bieži viesojas pie māsas Elzas Latvijā un radi no Latvijas apmeklē Melnās jūras piekrasti Melitopoli.

Latvijā atgriežas tikai neilgi pirms došanās mūžībā 1989.gadā. Pēdējā dzīvesvieta Cēres pagasta "Kalēji". Miris 1989.gada septembrī 82 gadu vecumā.

Apbedīts Jaunkandavas kapos.

Avoti: ģimenes arhīvs,

Valdības Vēstnesis Nr.271, 01.12.1933., Nr.264, 20.11.1937. 

Latgales Vēstnesis Nr.62, 04.06.1937., Nr.141, 13.12.1937.

Tēvija Nr.29, 02.08.1941.