Jānis Vēvers
- Dzimšanas datums:
- 06.09.1899
- Miršanas datums:
- 28.10.1978
- Tēva vārds:
- Jānis
- Papildu vārdi:
- Ян Янович Веверс
- Kategorijas:
- Komunists, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, pilsoņu kara dalībnieks, Čekists, Ģenerālis
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Miķeļa kapi
Dzimis Valmieras apriņķa Kocēnu pagasta viensētā "Draņķis" kalpa ģimenē. Pēc Valmieras pamatskolas 4 klasēm strādā par rakstveža palīgu ,rakstvedi un lietvedi Valmierā,Tartu, Kocēnos.1920.gada februārī kara komisariāts J.Vēveri aizkomandē uz Jeņisejas apriņķa kara komisariātu Sibīrijā. Valsts drošības orgānos darbojās no 1922.gada.
Ģenerālmajors. Apbalvots ar 7 ordeņiem, 9 medaļām un 2 goda zīmēm. 1963.gadā atvaļināts no Valsts drošības komitejas sakarā ar "diskreditācijas faktiem".
Pēc 1919.g. - dienējis Krievijā, PSRS NKVD daļās, arī GULAG nometnēs. Pratis izvairīties no pret latviešiem vērstā genocīda 1937-38.g.
Vēl vairāk - izkalpojies un kopā Sarkano armiju pēc kara ierodas Latvijā.
Bijis LPSR Iekšlietu ministra vietnieks operatīvajā darbā.
Bija ar īpašu lomu pretpadomju elementu un galvenkārt - nacionālo partizānu apkarošanā. Par aktīvu dalību represījās pret latviešiem pat izpelnījies īpašu PSRS valsts apbalvojumu.
Bijis Latvijas VDK vadītājs 1954.g - 1963.g.
No izvešanas lietām var identificēt LPSR valsts drošības orgānu amatpersonas, kuras apstiprināja slēdzienus par Latvijas iedzīvotāju deportācijām 1941. g., 1949.g.-1953.g.
1941.gadā:
par 6.636 personām;
par 1.915 personām;
- Šustins Semjons (1908.g.), LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks -
- Cinis Jānis (1911.g.), LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks - par 2.479 personām;
- Krivickis Zinovijs /Zjama/ (1910.g.), NKVD 1.specdaļas priekšnieks -
- Brezgins Aleksandrs, LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks -
par 1.138 personām.
Daži paraksti: Vēvers - 5; Mende, Barkovskis - 2; Jenukidze, Lagovskis, Latkovskis, Martirosovs, Sproģis - 1.
No 1949. līdz 1953.gadam:
par 41.544 personām (1949. g.);
par 141 personu (1949.g.-1953.g.);
- Noviks Alfons (1908.g.), valsts drošības ministrs -
- Pešehonovs Fotijs (1913.g.), VDM izmeklēšanas daļas priekšnieka vietnieks -
- Vēvers Jānis (1899.g.), valsts drošības ministra vietnieks operatīvajā darbā - par 51 personu (1951. g.-1953. g.).
***
PSKP b. no 1919. g.
V.d.d. no 1922. g.; ģenerālmajors.
PSRS IeTK Ceļu transporta daļas pr-ka vietn.
Latvijas dzelzceļā 1940.XI–1941.III;
LPSR VDTK Izmeklēšanas daļas pr-ks 1941.III–VI,
Izmeklēšanas grupas pr-ks Vjatlagā 1941.VII–1942.II;
PSRS IeTK–VDTK 4. pārvaldes vec. operat. pilnv. un nod. pr-ka vietn. (atbildīgs par darbu nacistiskās Vācijas okupētajā LPSR teritorijā) 1942.II–1944.I;
LPSR VDTK operat. grupas pr-ka vietn. 1944.I–VII;
LPSR valsts drošības tautas komisāra vietn. kadru lietās 1944.VII–XI,
operatīvajā darbā (no 1946.III – ministra vietn.) 1944.XI–1952.VI;
LPSR VDM Rīgas apg. pārvaldes pr-ks 1952.VI–1953.IV;
LPSR iekšlietu ministra vietn. 1953.IV–1954.IV;
LPSR MP VDK pr-tājs 1954.IV–1963.II;
LPSR MP biroja loceklis 1962.V–1963.II
Avoti: VDK izpētes komisija, Rīgas dome, news.lv, LVVA
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Serafima Vēvere | Sieva | ||
2 | Pyotr Fedotov | Darba biedrs | ||
3 | Jānis Lukašēvics | Darba biedrs | ||
4 | Alberts Bundulis | Darba biedrs, Paziņa | ||
5 | Vladimirs Sēja | Darba biedrs | ||
6 | Longins Avdjukēvičs | Darba biedrs | ||
7 | Edmunds Johansons | Darba biedrs | ||
8 | Imants Lešinskis | Darba biedrs | ||
9 | Staņislavs Zukulis | Darba biedrs | ||
10 | Simons Šustins | Darba biedrs | ||
11 | Alfons Noviks | Darba devējs | ||
12 | Ivars Grabāns | Pretinieks | ||
13 | Staņislavs Zavadskis | Pretinieks | ||
14 | Antons Juhņevičs | Upuris, cietušais | ||
15 | Jānis Kalnbērziņš | Komandieris |
20.12.1917 | Čekistu diena
14.06.1941 | Genocīds. Litene. Bijušo Latvijas armjas virsnieku sagūstīšana un deportācija
1941. gada 14. jūnijā Litenes vasaras nometnes apkārtnes mežos viltus manevru laikā tika apcietināti apmēram 400 Latvijas armijas virsnieku, kuri formāli bija ieskaitīti Sarkanajā armijā. Viņus nosūtīja ešelonā uz Noriļsku. Izdzīvoja tikai aptuveni 20% no komunistu represētajiem- apmēram 80 virsnieki.
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.