Visvaldis Žanis Brizga
Visvaldis Žanis Brizga
- Dzimšanas datums:
- 00.00.1926
- Miršanas datums:
- 24.02.1950
- Tēva vārds:
- Pēteris
- Papildu vārdi:
- Kārlis Krauja
- Kategorijas:
- Nacionālais partizāns, mežabrālis, Padomju represiju (genocīda) upuris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Nacionālo partizānu grupas komandieris Visvaldis Žanis Brizga (segvārds Kārlis Krauja), kurš 1940.gadu 2.pusē vadīja latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu grupu Dobeles apriņķa Īles mežu masīvā.
Grupa tika iznīcināta kaujā ar čekas karaspēku 1949.17.martā, pēc padomju drošības iestāžu aģenta Marģera Vītoliņa (segvārds Krusts) nodevības.
V. Ž.Brizga tobrīd neatradās nometnē, bet krita sadursmē ar čekistiem 1950.g. 24. februārī Saldū, pie mājas Striķu ielā 33/35.
Kārļa Kraujas īstais vārds kļuva zināms tikai 1996.g., pateicoties Olgai Kramiņai no Auces un V. Ž. Brizgas māsai no ASV
***
Vairāki desmiti čekistu metās iznīcināt divus nacionālos partizānus un pāris viņu atbalstītāju, norisinājās miera laikā – 1950. gada 24. februārī Saldū, Striķu (toreiz 5. augusta) ielā pie 33. un 35. nama.
Namā nr. 33 pēc 1949. gada martā iznīcinātās mežabrāļu Zemgales grupas ar mītnes bunkuru Īles mežos dzīvi un nesagūstīti vēl bija palikuši trīs mežabrāļi, tostarp pats grupas komandieris Kārlis Krauja (īstajā vārdā Visvaldis Žanis Brizga) un viņa līdzgaitnieks Vilis Krusts.
***
1950. gada ziemu viņi cerēja pārlaist Bergmaņu mājās Saldū, tomēr tika sazīmēti un izsekoti. Abas mājas aplenca ap 30 čekistu, un rīta agrumā notika sīva kauja.
Uz partizāniem šāva no abām mājām, bet, zaudējot milzīgajam pārspēkam, abi partizāni centās bēgot izlauzties līdz tuvējam Veides mežam. Viņu atkāpšanos no mājas bēniņu lūkas sedza sieviete ar ložmetēja zalvēm.
Tā bija čekistu vēlāk apbrīnotā Līze Bergmane. Partizānu Krustu čekisti tomēr nošāva jau uz mājas kāpnēm, bet Krauju – apmēram 80 metrus tālāk uz meža pusi.
Abas mājas aizdedzināja, iepriekš aicinot to iemītniekus nākt ārā un solot saglabāt viņiem dzīvību. Ir ziņas, ka cilvēki arī nāca ārā, bet viņus tik un tā uz vietas nošāva. Nošauto vai dūmos jau nosmakušo cilvēku vidū bija arī tēvs un dēls Kuršinski no 35. nama, kas partizānus bija atbalstījuši.
Nošāva arī Kuršinsku mājas iemītnieci Leontīni Ezerkalni, kas par saimnieku sakariem ar mežabrāļiem vispār nav zinājusi.
Informācijas avots - http://gulags.wordpress.com/2009/02/26/saldu-piemin-padomju-cekas-upurus/
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Pēteris Kļaviņš | Padotais, Cīņu biedrs | ||
| 2 | Voldemārs Siliņš | Padotais | ||
| 3 | Harijs Jākabsons | Padotais, Cīņu biedrs | ||
| 4 |  | Alfrēds Šķēle | Padotais, Cīņu biedrs | |
| 5 |  | Vilis Krusts | Cīņu biedrs |
17.03.1949 | Īles kauja
1949. gada 17. martā 24 "mežabrāļi", kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo PSRS okupācijas spēku- Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.