Nikolajs Kalniņš
Nikolajs Kalniņš
- Dzimšanas datums:
- 29.05.1896
- Miršanas datums:
- 06.09.1940
- Kategorijas:
- LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, Pulkvedis, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Virsnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Sausnējas pagasts, Sausnējas kapi
LKOK nr.3/1468
Kalniņš, Nikolajs
Kapteinis 3. Jelgavas kājnieku pulkā.
* 1896. g. 29. maijā Dundagas pagastā.
+ 1940. g. 6. septembrī Liepkalnes pagastā.
[Apbedīts Sausnējas kapsētā.]
Apbalvots par 1920. g. 16. janvāra cīņām pie Lasova un Pasma ciemiem.
Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.
KALNIŅŠ NIKOLAJS Mārtiņa dēls
3. Jelgavas kājnieku pulka kapteinis.
Ordenis piešķirts 1922. gadā
Dzimis 1896. g. 30. maijā Dundagas pagastā Beidzis Ventspils reālskolu.
Krievu armijā iesaukts 1915. g. jūl., dienējis 1. rezerves artilērijas divizionā Lugā. 1916. g. beidzis Pāvila karaskolu Petrogradā, ieskaitīts 276. rezerves kājnieku pulkā. 1916. g. dec. pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku. Piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna, Ķekavas, Olaines. Pulkā palicis līdz lielinieku apvērsumam.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 12. martā Ventspilī, ieskaitīts 3. atsevišķajā bataljonā. Piedalījies Kurzemes un Zemgales atbrīvošanā. Pēc Rīgas ieņemšanas pārcelts uz Latgales fronti, rotas komandieris, kapteinis. Piedalījies arī cīņās pret bermontiešiem, vēlāk atkal Latgalē.
1920. g. 16. janv. Latgalē Kalniņš saņēmis uzdevumu ieņemt Lasavas un Pasmas sādžas. Pēc neveiksmes frontālā triecienā, zem stipras uguns pārgāja upi ienaidnieka aizmugurē, ielauzās sādžā, saņēma 40 gūstekņus, 2 ložmetējus, vairākus tūkstošus patronu u.c. karamateriālus.
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.