Pēteris Briedis
Pēteris Briedis
- Dzimšanas datums:
- 28.03.1905
- Miršanas datums:
- 20.12.1982
- Apglabāšanas datums:
- 24.12.1982
- Tēva vārds:
- Jānis
- Papildu vārdi:
- Петерис Бриедис
- Kategorijas:
- 2. Pasaules kara dalībnieks, Komunists, Parlamenta deputāts, Partizāns, Politiskais ieslodzītais, Politiķis, Valsts un komunistu partijas darbinieks, Valstsvīrs
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Raiņa kapi
Pēteris Briedis (1905. gada 28. marts — 1982. gada 20. decembris) bija Latvijas politiķis. Bijis nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas priekšsēdētājs (1940) un Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1940—1947).
Biogrāfija
Pēteris Briedis piedzima 1905. gada 28. martā Skultes pagasta Rīnužos
Rīnūžos apmeklējis pamatskolu, taču 12 gadu vecumā sācis strādāt. 1924. gadā pārcēlies uz Rīgu, kur strādāja ostā. Šajā laikā iesaistījās kreisi noskaņotās arodbiedrībās.
1927. gadā iestājies Latvijas Komunistiskajā partijā, gadu vēlāk ievēlēts partijas komitejā. Politiskās darbības dēļ vairākkārt ir ticis arestēts.
No 1931. līdz 1937. gadam atradies cietumā.
1939. un 1940. gados bija kompartijas sekretārs.
1940. gadā piedalījies nedemokrātiskajās Tautas Saeimas vēlēšanās no vienīgā — "Darba tautas bloka" — saraksta. Ievēlēts no Rīgas apgabala. Kļuvis par Tautas Saeimas priekšsēdētāju.
Pēc Latvijas inkorporācijas PSRS Briedis darbu turpināja kā Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs.
Piedalījies Otrajā pasaules karā partizānu kustībā, 1943. gadā ticis smagi ievainots un kļuvis par invalīdu.
No1940. līdz 1951. gadam un no 1959. līdz 1963. gadam bija LPSR Augstākās Padomes deputāts.
No 1953. gada līdz 1962. gadam bija LPSR Zvejnieku kolhozu savienības priekšsēdētājs.
Miris 1982. gada 20. decembrī pēc ilgas slimības.
Apbalvots ar Sarkanā karoga ordeni un vairākām medaļām.
Avoti: wikipedia.org, Rīgas dome
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Elmārs Briedis | Brālis | ||
| 2 | Emma Briede | Sieva | ||
| 3 | Jevstolija Briede | Svaine | ||
| 4 | Milda Lāce | Brālēns/māsīca | ||
| 5 |  | Vilis Lācis | Brālēns/māsīca, Domu biedrs |
15.07.1940 | PSRS armijas okupētās Latvijas teritorijā notiek neleģitīmas Tautas Saeimas vēlēšanas
Tās bija "vēlēšanas bez izvēles",- balsot varēja par vienīgo "Darba tautas bloku". Politiķis Atis Ķeniņš mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā. Oficiāli vēlēšanās piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, vēlēšanu komisija paziņoja, ka 97,6% vēlētāju ir nobalsojuši par Darba tautas bloka kandidātiem. Nākamajās vēlēšanās- jau pēc kara,- "nepilnība" tika labota,- vēlēšanās parasti piedalījās virs 99% vēlētāju