Pastāsti par vietu
lv

Tiek likvidēts PSRS komunistu radītais "Varšavas militārais bloks"

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
31.03.1991

Varšavas pakts jeb Varšavas līgums (1955—91) bija kolektīvās aizsardzības Līguma par draudzību, sadarbību un savstarpējo palīdzību neoficiālais nosaukums. Līgums ieguvis savu nosaukumu no tā parakstīšanas vietas, kas notika Varšavā (1955. gada 14. maijā). Līgumu parakstīja PSRS (Krievijas) marionešu vadītā "Austrumu bloka" valstis. Šis līgums vēl spilgtāk iezīmēja divas pretējās puses Aukstajā karā, lai gan bija skaidrs, ka faktiski Varšavas pakts legalizēja PSRS militāro okupāciju tās jau tāpat kontrolētajā Austrumeiropā. Krievija (PSRS) izmantoja Varšavas bloku tsk militārai invāzijai paša bloka valstīs, piemēram, Ungārijas sacelšanās apspiešanai 1956. gadā un "Prāgas pavasara" izbeigšanai 1968. gadā. 

Ungārijas sacelšanās pret Krievijas (PSRS)  okupāciju un tās pašmāju kolaborantiem sākās 1956.g. 23. oktorbrī un tika apspiesta jau līdz 10. novembrim. Vairāk nekā 2 500 ungāru un 700 Sarkanās armijas karavīru gāja bojā konflikta laikā, ap 200 000 ungāru devās bēgļu gaitās. Imre Naģs un citi revolūcijas vadoņi tika slepeni tiesāti un 1958. gada 16. jūnijā sodīti ar nāvessodu pakarot. Sākumā viņus apglabāja cietuma pagalmā, bet pēc vairākiem gadiem slepus pārapbedīja Budapeštas Jaunajā kapsētā. Padomju Savienības rīcība lika mainīt domas daudziem Rietumu marksistiem, kuri vēl nesen aktīvi bija atbalstījuši padomju kontroli pār Centrāleiropu.

Prāgas pavasaris bija liberalizācijas periods Čehoslovākijas Sociālistiskajā republikā, kas sākās 1968. gada 5. janvārī, kad Aleksandrs Dubčeks tika ievēlēts par Komunistiskās partijas vadītāju, un beidzās 1968. gada 20. augustā, kad PSRS vadītā Varšavas pakta bruņotie spēki iebruka valstī.

1968. gada naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis ar milzīgu armiju iebruka Čehoslovākijā. Apmēram 5000—7000 padomju tankiem sekoja 200—600 tūkstoši Varšavas bloka kareivju. Iebrukuma laikā 72 Čehoslovākijas pilsoņus nogalināja un simtiem ievainoja. Padomju karavīri arestēja Dubčeku un deportēja uz Maskavu.

Pēc krievu veiktās papildus okupācijas apmēram 300 000 čehi un slovāku atstāja valsti un devās trimdā uz Rietumiem.

Jau iepriekš, 1953. gada 17. jūnijā notika sacelšanās Vācijas krievu okupācijas zonā ("VDR")  Berlīnē un citās VDR pilsētās, kuras izdevās apspiest ar krievu tankiem.

***

Varšavas pakta parakstīšana bija kā Austrumu bloka "atbilde" uz Vācijas Federatīvās Republikas uzņemšanu NATO militārajā aliansē 1955. gada maijā, jo Varšavas pakta savienība tika izveidota mazāk kā nedēļu pēc šī notikuma. 

Varšavas paktu parakstīja PSRS kontrolētās Albānijas Tautas republika, Bulgārijas Tautas republika, Čehoslovākijas Sociālistiskā republika, Vācijas Demokrātiskā republika, Ungārijas Tautas republika, Polijas Tautas republika, Rumānijas Tautas republika un Padomju Savienība.

Albānijas Tautas republika 1962. gada organizācijas darbā nepiedalījās un 1968. gadā pavisam izstājās no šīs organizācijas.

Vācijas Demokrātiskā republika beidza savu dalību Varšavas pakta organizācijā, jo 1990. gadā notika Vācijas atkalapvienošanās.

Varšavas pakta vadošās institūcijas bija Politiski konsultatīvā komiteja, kura izskatīja jautājumus par Varšavas pakta noteikumiem, to piemērošanu utt., un Apvienotā bruņoto spēku pavēlniecība, kura nodarbojās ar to, lai dalībvalstu bruņotie spēki spētu darboties vienoti, būtu kaujasspējīgi utt. Varšavas pakta ietvaros, tomēr noteicošā loma bija PSRS, jo visas pārējās valstis, kuras parakstīja šo līgumu, bija PSRS satelītvalstis vai tās stiprā ietekmē.

1999. gada 12. martā Čehija, Ungārija un Polija, kas iepriekš bija Varšavas pakta savienības dalībvalstis, tika uzņemtas NATO. Vēlāk NATO pievienojās arī Bulgārija, Rumānija, Slovākija un Albānija. 2004. gadā NATO tika uzņemtas arī Baltijas valstis, kuras padomju okupācijas laikā bija zaudējušas jebkādu patstāvību.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1
Ungārijas parlaments nobalso par Zviedrijas uzņemšanu NATO26.02.2024lv
2Tiek atklāta Minhenes miera konferenceTiek atklāta Minhenes miera konference17.02.2024lv, ru
3Viļņā sākas NATO samitsViļņā sākas NATO samits11.07.2023lv
4Somija tiek oficiāli uzņemta NATOSomija tiek oficiāli uzņemta NATO04.04.2023lv
5Somija un Zviedrija paziņo par oficiālu lēmumu lūgt NATO tās uzņemt kā dalībvalstisSomija un Zviedrija paziņo par oficiālu lēmumu lūgt NATO tās uzņemt kā dalībvalstis15.05.2022lv
66.4 balles stipra zemestrīce Albānijā. Vismaz  20 bojāgājušo, simti ievainoti6.4 balles stipra zemestrīce Albānijā. Vismaz 20 bojāgājušo, simti ievainoti26.11.2019lv
7Albāniju satricinājusi 5,8 balles stipra zemestrīce. Cietuši vairāk nekā 100 cilvēki. Bojātas ēkas un infrastruktūraAlbāniju satricinājusi 5,8 balles stipra zemestrīce. Cietuši vairāk nekā 100 cilvēki. Bojātas ēkas un infrastruktūra21.09.2019lv
8Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, lai mazinātu spriedzi reģionā, Baltijas valstīs tiek izvietotas dažādu NATO valstu karaspēka vienībasPēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, lai mazinātu spriedzi reģionā, Baltijas valstīs tiek izvietotas dažādu NATO valstu karaspēka vienības02.02.2017lv
9Andrejs Fursovs: Kurš pārvalda pasauliAndrejs Fursovs: Kurš pārvalda pasauli07.10.2014lv
10Latvija pievienojas NATOLatvija pievienojas NATO29.03.2004lv, pl, ru
11Polijas pagrīdes valsts diena Polijas pagrīdes valsts diena 27.09.1998lv, pl, ru
12Kubas raķešu krīze: Virs Kubas ar padomju raķetēm tiek notriekta ASV izlūklidmašīnaKubas raķešu krīze: Virs Kubas ar padomju raķetēm tiek notriekta ASV izlūklidmašīna27.10.1962lv, pl
13Studentu demonstrācijas Kauņā un Viļņā sakarā ar PSRS iebrukumu UngārijāStudentu demonstrācijas Kauņā un Viļņā sakarā ar PSRS iebrukumu Ungārijā02.11.1956lv, ru
14Noslēgts Varšavas pakts, jeb Līgums par draudzību, sadarbību un savstarpējo palīdzību Noslēgts Varšavas pakts, jeb Līgums par draudzību, sadarbību un savstarpējo palīdzību 14.05.1955en, lv, pl
15Vācijas Federatīvā republika pievienojas NATOVācijas Federatīvā republika pievienojas NATO09.05.1955lv
16Vācijas Federatīvā Republika oficiāli kļūst par suverēnu valstiVācijas Federatīvā Republika oficiāli kļūst par suverēnu valsti05.05.1955en, lv, pl
17Komunistiskās partijas veiktās genocīda akcijas. "Ebreju ārstu lieta"Komunistiskās partijas veiktās genocīda akcijas. "Ebreju ārstu lieta"17.01.1953lv
18Tiek dibināts NATOTiek dibināts NATO04.04.1949en, lv, pl, ru
19
Operācija "Wienec" ("Vainags")07.10.1942en, lv, pl
20Divu okupācijas spēku- Vācijas un PSRS militāro sadursmju rezultātā tiek nopostīts Melngalvju namsDivu okupācijas spēku- Vācijas un PSRS militāro sadursmju rezultātā tiek nopostīts Melngalvju nams28.06.1941lv

Avoti: wikipedia.org

    Birkas