Genocīds pret PSRS nekrievu tautām. Lēmums par Krimas tatāru 100% deportāciju. Nedēļas laikā izvesti 230,000

Krimas tatāri cēlušies no tādām tjurku etniskajām grupām kā bulgāri, hazāri, pečeņegi un kumani. Krimas tatāru etnoģenēzē piedalījušās arī citas tautas (alāni, armēņi, slāvi, rumāņi, grieķi, turki, Krimas goti,čerkesi, venēcieši un dženovieši), kas agrāk apdzīvojuši Krimas pussalu un tuvumā esošās Melnās jūras ziemeļu piekrastes teritorijas.

No 15. līdz 18. gadsimtam pastāvēja spēcīga Krimas tatāru valsts —Krimas haniste. Viena no galvenajām tās darbības veidiem bija tirdzniecība, tai skaitā ar slāvu vergiem.

1783. gadā hanisti iekaroja un anektēja Krievijas impērija.

19. gadsimta vidū Krievijas īstenotās represīvās politikas, Krimas kara un Krievu-turku kara rezultātā, apmēram 200 000 no 300 000 Krimas tatāru emigrēja uz Osmaņu impēriju, kā rezultātā ievērojama daļa Krimas tatāru dzīvo Turcijā, Bulgārijā un Rumānijā un to pēcnācēju kopskaits šodien tiek lēsts no 1 līdz 6 miljoniem.

Pēc boļševiku veiktā apvērsuma Krievijā un "padomju varas" nodibināšanas, komunisti turpināja genocīdu pret tatāriem un laika posmā no 1917.g. līdz 1933. gadam tika iznīcināti (vai izsūtīti) apmēram 50% no tālaika Krimas tatāru populācijas (~ 150,000 pēc Alana Fišera datiem)

Otrā pasaules kara nobeigumā visa Krimas tatāru tauta tika "atzīta" par "kolektīvi vainīgu sadarbībā ar vācu nacionālsociālistiem" un izsūtīta (Sürgün) uz Vidusāziju, kā arī citām attālām PSRS vietām, pārsvarā uz Uzbekiju, konfiscējot tiem visu mantu.

Pēc dažādiem aprēķiniem pirmā gada laikā no bada un nepiemērotajiem apstākļiem bojā gāja apmēram 1/2 no deportētajiem.

Lai gan 1967. gadā tika atcelts lēmums par tatāru "kolektīvo vainu", aizliegums tiem atgriezties Krimā saglabājās.

Tikai 1989. gadā Krimas tatāriem tika atļauts atgriezties tēvzemē, kā arī piešķirtas autonomijas tiesības.

2014. gadā Ukrainas teritoriju - autonomiju Krimu okupēja un anektēja Krievija, atsākot jaunu represiju vilni pret Krimas tatāriem

2016. gadā Krimas tatāru autonomās pārstāvniecības institūciju - medžlisu Krievija aizliedza