Pastāsti par vietu
lv

Latvijas PSR oficiāli dibināja sabiedrisko organizāciju Latvijas Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs (LKSK)

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
10.09.1964

PSRS jau tūlīt pēc Otrā pasaules kara lielu uzmanību pievērsa iespējamai kara bēgļu palikšanai otrpus robežas.

Maskavai nebūt nebija pa prātam, ka ārpus tās ietekmes sfēras aug liels bēgļu pulks. Tā pamatoti uzskatīja, ka šie bēgļi nav nekādi Padomju Savienības draugi un ka agrāk vai vēlāk tie uzsāks darbību, kas būs vērsta pret PSRS interesēm. Kādu laiku īpaši izraudzītas MGB virsnieku grupas apmeklēja pārvietoto personu nometnes, vilinot to iemītniekus atgriezties dzimtenē, taču četrdesmito gadu beigās uz bēgļu repatriāciju vērstās propagandas akcijas tika pārtrauktas kā neauglīgas.

Līdz ar aukstā kara sākumu Rietumu, īpaši amerikāņu, specdienesti, baidoties no padomju iebrukuma, radīja lielu skaitu paralēlas antikomunistiskas struktūras. Tika uzsākta operācija GLADIO, kuras gaitā lielā slepenībā visā pasaulē tika izveidotas “stay behind” pagrīdes grupas, kuras būtu gatavas darboties komunistu uzbrukuma gadījumā.

Šajā situācijā Rietumi uzsāka savu valdību akceptētu informācijas ekspansiju, izmantojot 1953.gadā izveidotās valsts informācijas aģentūras USIA (Amerikas Savienoto valstu Informācijas aģentūra) un tās starptautiskā radiocentra “Amerikas Balss” iespējas.

Uz sabiedriskiem pamatiem 1949.gadā par privātpersonu līdzekļiem jau bija nodibinājusies “Nacionālā komiteja par Brīvu Eiropu”, kuras paspārnē tika radīta preses aģentūra “Brīvās Eiropas prese” un radiosistēma “Brīvā Eiropa”.

1953.gadā klausītājiem Austrumu blokā PSRS tautu valodās sāka raidīt radiostacija “Brīvība”.

Padomju bloks bija gatavs karot specdienestu neredzamajās frontēs, bet informācijas karam tas nebija gatavs. Patiesāk gan tam gatava nebija pati komunistiskā sistēma, kura, pamatīgi ekranēta no ārpasaules, uz āru izplatīja acīmredzamu dezinformāciju par satriecošiem sasniegumiem ekonomikā, sociālajā jomā, zinātnē, par vēsturiskajām norisēm, par grūstošajiem un degradētajiem Rietumiem, dezinformāciju, kas pat politiski neizsmalcinātā cilvēkā radīja neizpratni.

Šāda situācija lielā mērā vienkāršoja Rietumu informācijas frontes uzdevumus, jo, atmaskojot padomju dezinformāciju, PSRS vienlaikus tika radīta neuzticība pašai valsts iekārtai.

Nespēdama dot pārliecinošu efektīvu pretsparu Rietumu radio propagandai, PSRS tika izveidotas īpašas sistēmas raidījumu slāpēšanai, tautā sauktie zāģi, kas savā ziņā nu jau aizliegto augli padarīja vēl saldāku. Tika uzsākta cilvēku vajāšana par to, ka tie klausījās ārzemju radiostaciju raidījumus.

Lai cik smieklīgi tas neizskatītos, PSRS iekšpolitisko stabilitāti un pat pastāvēšanu reāli apdraudēja nevis ārvalstu militārie draudi, bet dažas ārzemju raidstacijas.

Nespēdama atzīt reālo situāciju, PSRS par vienu no nelaimju cēloņiem ideoloģiskās konfrontācijas apstākļos Padomju Savienībā pasludināja jaunizveidoto padomju republiku reakcionāro emigrāciju, kura izveidojās pēc Otrā pasaules kara.

Otrs vilnis repatriācijas veicināšanā sākās pēc Staļina nāves, kad 1955.g. Rietumberlīnē tika nodibināta Padomju komiteja par atgriešanos dzimtenē,

1963.g.  Latvijas PSR oficiāli dibināja sabiedrisko organizāciju Latvijas Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs (LKSK)

Ilgus gadus komiteju vadīja padomju diplomāts Leonīds Rimjans. Kad kļuva skaidrs, ka repatriēties uz okupēto dzimteni latviešu bēgļi vairs negrasās, padomju režīms sāka domāt veidus, kā ar kultūras sakaru starpniecību ideoloģiski ietekmēt svešatnes latviešus.

Pat vēl 1960. gadā tie nez kādēļ oficiāli tika pieskaitīti “ārzemēs mītošajiem dažādu nāciju padomju pilsoņiem”. Tikmēr trimdinieki it labi saprata, kas ir LKSK un kādi ir tās patiesie uzdevumi. Vienlaikus šī struktūra, ja vien spēja atsijāt tās propagandas sēnalas, patiešām spēlēja zināmu lomu kultūras sakaru apmaiņā starp trimdu un Latvijā dzīvojošajiem.

PSRS VDK Kolēģijas 1984.gada 16.marta lēmums “Par valsts drošības orgānu pasākumiem aģentūras operatīvajā darbā cīņā pret pretpadomju nacionālistisko darbību” attiecībā pret emigrāciju paredzēja:

(..) Aktivizēt darbu aģentūras iegūšanā, sagatavošanā un audzināšanā ar mērķi to iefiltrēt pretpadomju emigrācijas grupējumos. Plašāk izmantot dezinformāciju, lai reakcionārās emigrācijas vidē izsauktu šķelšanos un domstarpības, traucēt tās konsolidāciju ar cionistiem un citiem pretpadomju grupējumiem. (..)

Aktivizēt pasākumus pretizlūkošanā, izmantot jaunus, netradicionālus paņēmienus un metodes, uztiept pretiniekam mums izdevīgu taktiku. Pilnveidot darbu nacionālistisko centru nelegālo sakaru kanālu ar domubiedriem PSRS pārtveršanā un kontrolē. (..)

Pretdarboties ienaidnieka un pretpadomju elementu mēģinājumiem nacionālistisku noskaņojumu kurināšanā iesaistīt baznīcu. (..)

Paaugstināt kontrpropagandas pasākumu līmeni un efektivitāti ienaidnieka apmelojošo un pretpadomju kampaņu apsteigšanā un atmaskošanā, naidīgo akciju organizatoru un izpildītāju no nacionālistu vides kompromitēšanā. Politiski attaisnojošos gadījumos izmantot idejiski atbruņojušos nacionālistu pašatmaskojošas uzstāšanās. Aktīvāk piesaistīt izmantošanai kontrpropagandā pret mūsu valsti lojāli noskaņotus Rietumu sabiedrības pārstāvjus, tai skaitā no progresīvās emigrācijas. (..)

*****

..izmantoti I. Lešinska raksti “Kalpības gadi”, “Kultūras sakari vai etniskā spiegošana”, PSRS VDK priekšsēdētāja pavēle Nr.00042 03.04.1984.g., KSK atskaites LKP CK no LVA PA 101.fonda, LPSR VDK sarakste ar LKP CK, raksts B.Pudele. “Vienota latviešu tauta - mīts vai realitāte?” krājumā “Zem sveša, prettautiska karoga” Rīga, Avots, 1986.g., ārzemju preses materiāli.

1998.gada 25.augustā
Indulis Zālīte

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.27.03.2007lv, pl
2Pēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi LatvijāPēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi Latvijā23.10.1999lv, ru
3OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 815.01.1991lv
4Latvijas rusifikācijas "piebremzēšana" pēc Gruzijas tautas protestiem. LPSR AP pieņem papildinājumus LPSR Konstitūcijai, nosakot latviešu valodas statusuLatvijas rusifikācijas "piebremzēšana" pēc Gruzijas tautas protestiem. LPSR AP pieņem papildinājumus LPSR Konstitūcijai, nosakot latviešu valodas statusu18.04.1978lv
5Latvijas PSR 4. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. RubenisLatvijas PSR 4. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. Rubenis05.05.1970lv
6Latvijas Republikas karoga uzvilkšana krievu okupētās LPSR galvaspilsētas centrāLatvijas Republikas karoga uzvilkšana krievu okupētās LPSR galvaspilsētas centrā05.12.1963lv
7Beidzas Teherānas konferenceBeidzas Teherānas konference01.12.1943lv, pl, ru
8Latvijas pilsoņi neprasot iegūst PSRS pilsonībuLatvijas pilsoņi neprasot iegūst PSRS pilsonību07.09.1940lv
9Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas CK Politbirojs apstiprina Latvijas PSR KonstitūcijuVissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas CK Politbirojs apstiprina Latvijas PSR Konstitūciju13.08.1940lv
10Vilhelms Ķuze atklāj konditorejas fabrikas Staburadze ēku Artilērijas ielāVilhelms Ķuze atklāj konditorejas fabrikas Staburadze ēku Artilērijas ielā17.11.1934lv
11Noslēgts Latvijas un Padomju Krievijas bēgļu reevakuācijas līgumsNoslēgts Latvijas un Padomju Krievijas bēgļu reevakuācijas līgums12.06.1920lv
12Beidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdībuBeidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdību15.01.1919lv
13Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna" Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna" 17.12.1918lv, ru
14Lielbritānijas valdība de facto atzīst Latvijas Republiku Lielbritānijas valdība de facto atzīst Latvijas Republiku 11.11.1918en, lv
15Z.Meierovics tiekas ar Lielbritānijas ārlietu ministru. Lords Balfūrs viņa Majestātes vārdā atzīst Nacionālo padomi par Latvijas valdībuZ.Meierovics tiekas ar Lielbritānijas ārlietu ministru. Lords Balfūrs viņa Majestātes vārdā atzīst Nacionālo padomi par Latvijas valdību23.10.1918en, lv
16Brāļu Limjēru pirmās kino izrādes Latvijas teritorijāBrāļu Limjēru pirmās kino izrādes Latvijas teritorijā28.05.1896lv
17Notika pirmās latviski izdotās teātra lugas izrāde "Žūpu Bērtulis" latviešu valodāNotika pirmās latviski izdotās teātra lugas izrāde "Žūpu Bērtulis" latviešu valodā02.06.1868lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Boriss PugoBoriss Pugo19.02.193722.08.1991de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru
    2Imants LešinskisImants Lešinskis17.12.193123.12.1985lv, ru
    3Staņislavs ZukulisStaņislavs Zukulis17.10.192905.05.1993lv, ru
    4
    Leonīds Rimjans13.04.192400.00.1988lv
    5Vilis SamsonsVilis Samsons03.12.192017.09.2011lv
    6Ilze KalnāreIlze Kalnāre27.01.191815.09.1968lv, ru
    7Augusts SmagarsAugusts Smagars27.10.191021.07.1985lv
    Birkas