Leģionāru pieminekļu spridzināšana Latvijas kapos

4. decembra naktī

• Bauskas rajona Codes Budku kapos, 
• Tukuma rajona Džūkstē,
• Jaunpils Saulīšu kalnā un 
• Cēsu rajona Mores pagastā

tika uzspridzināti pieminekļi latviešu leģionāriem. Pieminekļi tika iepriekš nesen (daži - 11. novembrī) atklāti tiem latviešu vīriem, kuri bija iesaistījušies vācu okupācijas armijas rindās, lai cīnītos pret krievu okupantiem un nepieļautu "Baigā gada" (krievu okupanti bez tiesas noslepkavoja, aplaupīja un deportēja tūkstošiem latviešu)

Iespējams, sprādziens inspirēts ar PSRS aizsardzības ministra Dmitrija Jazova pavēli, kas pieļāva armijas iejaukšanos civilajās lietās, tostarp nosakot, kādus pieminekļus atstāt tobrīd vēl krievu okupētās republikas teritorijā.

Vietējie iedzīvotāji ievērojuši nepazīstamas automašīnas, kuru īpašnieki krievu valodā interesējušies par minētajiem pieminekļiem. 

Diskusijas, vai dalība leģionā bija brīvprātīga, vai latvieši, karojot vācu rindās karoja par vāciešiem ir visai bezjēdzīga. Fakti liecina, ka 1943. gadā vācu armija jau atkāpās, un latvieši, kas dienēja vācu pusē skaidri apzinājās, ka karo zaudētāju pusē ar vienu mērķi,- nepieļaut "lielākā ļaunuma"- krievu komunistu atgriešanos Latvijā.

Leģionāri, atškirībā no vāciešiem, iestājoties armijā nezvērēja "uzticību fīreram", bet gan "cīnīties pret boļševismu" (bija mainīts zvēresta teksts). Vāciešiem atkāpjoties ārpus Latvijas robežām, latviešu leģionāru vienības praktsiki nekad necīnījās pret Rietumu Sabiedrotajiem, bet gan pamatā pret krievu vienībām.