Pastāsti par vietu
lv

Krievijas okupācijas varas pārvaldes iestāde- "Padomju Latvijas Revolucionārās cīņas padome" pieņēma lēmumu par nepieciešamību Latvijas teritorijā izveidot koncentrācijas nometņu tīklu

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
13.02.1919

Revolucionārās cīņas padomes noteikumi par koncentrācijas nometnēm 

1. Starp citām ieslodzīšanas vietām Latvijā ierīkojami koncentrācijas lēģeri.

2. Viņos tiek ievietoti kontrrevolucionāri, civilgūstekņi un citi revolucionārai kustībai kaitīgi elementi priekš izolēšanas.

3. Minētās personas var tikt ievietotas koncentrācijas lēģeros uz nenoteiktu vai noteiktu laiku.

4. Koncentrācijas lēģeri iekārto un pārvalda Latvijas Iekšlietu Komisariāts, kurš arī izstrādā tuvākus noteikumus par iekšējo kārtību.”

(publicēti 1919. gada 24. februārī)

***

Latvijas boļševiku koncentrācijas nometnes

(paredzētas izveidot)

  1. Stukmaņi
  2. Zaķusalā, Rīgā 
  3.  Sarkandaugavā, Rīgā
  4. Alūksne
  5. Gulbene
  6. Valmiera

Padomju Krievijas Tautību lietu komisārs Josifs Staļins jau kopš 1917.gada oktobra lielinieku apvērsuma spēlēja ievērojamu lomu arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas lielinieku politikas veidošanā. Piemēram, zīmīga ir viņa telegramma Igaunijas lieliniekiem 1917.gada beigās: pilnīgi atbalstot igauņu priekšlikumu izvērst teroru pret “kontrrevolucionāriem”, viņš vienlaikus neslēpa, ka ideja par koncentrācijas nometni ir izcila , un ka igauņu lielinieki jau paši bija izvirzījuši valsts terora politiku, kura bija centrālā lielinieku (komunistu), neatkarīgi no viņu nacionālās piederības, ideoloģijas un prakses, sastāvdaļa. (Lai gan oficiāli koncentrācijas nometnes padomju Krievijā sāka veidot 1918.gada 8.septembrī, bet ideja par tām jau tad bija ļoti tuva Staļina personībai.)

Tomēr latviešu lielinieki fizisku teroru paspēja sākt arī īsajā laika posmā kopš 1917.gada novembra līdz visas Latvijas krišanai vācu rokās 1918.gada februārī. Burtiski pāris dienas pirms vācu ienākšanas, 20.februārī, Strenču mežā tika nošauti 7 cilvēki (no tiem – 6 latvieši); netālu aiz Valkas, pie Kaģeru Ezerkroga ceļmalā tika atrasti 9 sakropļoti līķi, pat ar izdurtām acīm; pie Alūksnes sarkangvardi nodūra grāfu Palenu... Šo baigo sarakstu var turpināt. Latviešu lielinieku darbībā un valodā jau 1918.gadā bija parādījies jauns “jēdziens”, kuru lielinieku Latvijas upuri iepazīs visā tā baigumā 1941. un 1949.gadā, – “lopu vagoni” lielinieku upuriem. (A. Stranga)

1918. gada 18.–19. novembrī, dienu pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas, Krievijas lielinieku inspirēti Maskavā (Krievijā) sanāca "Latvijas sociāldemokrātiskās partijas" delegāti, kuri savā XVII konferencē pieņēma rezolūciju, kurā cita starpā bija rakstīts:

"Latvijas savienotā komūna jeb Latvijas komūna ir Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas sastāvdaļa."  

Kā savās piezīmēs par šo jautājumu atzīmējis Staļins, kāpēc nebūtu pareizi Latviju padarīt uzreiz par Krievijas daļu, bet atsevišķu veidojumu: 

"būs tomēr nepieciešams simulēt Latvijas patstāvību tādēļ, ka to dara mūsu pretinieki un lai viņu iespaids tādā ziņā mazinātos".

Krievijas pilsoņu karā rūdītie latviešu lielinieki, 1918. gada beigās Padomju Krievijas armijas sastāvā, atgriežoties dzimtenē, bija apņēmības pilni radīt Krivijas no jauna okupētajā Latvijas teritorijā "komunistisku paraugvalsti".

Lai to izdarītu, bija nepieciešams organizēt nevainojamu represīvo sistēmu, kas bez kavēšanās varētu īstenot masu teroru un izvairītos no Krievijā pieļautajām "kļūdām".

Jau pašā pirmajā Krievijā izveidotās marionešu- Latvijas padomju valdības dokumentā – 17. decembra manifestā – tika pasludināts, ka

“bruņotā darba tauta gāž visas agrākās valdības iestādes un uz vietas iznīcina ikkuru šo iestāžu locekli vai aizstāvi, kas labprātīgi nepadodas un neatteicas no savām lomām.”

Krievijas iesūtītie latviešu lielinieki uzskatīja, ka Krievijā ir pieļauta kļūda, organizējot no citām valsts struktūrām faktiski autonomu slepenpoliciju (“čeku” jeb Viskrievijas Ārkārtējo komisiju).

Krievijas okupētajā padomju Latvijā “čekas” vietā izveidoja Politisko nodaļu ar politiskajām apakšnodaļām katrā apriņķī, kas pakļāvās Iekšlietu komisariātam. Vēlāk līdzīga sistēma tika izveidota arī Krievijā.

Vēl viens “know-how” bija revolucionāro tribunālu darbības efektivizēšana. Latviešu biedri uzskatīja, ka Krievijā tās ir pārāk smagnējas struktūras, tādēļ tribunāla locekļu skaitu samazināja līdz trim, atņēma apsūdzētajiem aizstāvības iespējas un noteica nāvessoda izpildīšanu 24 stundu laikā pēc sprieduma pasludināšanas.

Visbeidzot, latviešu lielinieki bija pirmie, kuri pilnā mērā novērtēja koncentrācijas nometņu sniegtās priekšrocības cīņā ar politiskajiem pretiniekiem.

Krievijas izveidotā Latvijas PSR bija pirmā, kur valdības līmenī tika pieņemts lēmums par koncentrācijas nometņu sistēmas izveidošanu masu terora īstenošanai.

Iekšlietu komisāra Jāņa Lencmaņa izstrādāto noteikumu projektu par koncentrācijas nometnēm valdība apstiprināja 19. februārī. Sākotnēji bija plānots izveidot trīs nometnes. Divām no tām vajadzēja atrasties Kurzemē (Svētē un Kalna muižā) un vienai Vidzemē – Stukmaņos (mūsdienu Pļaviņās).

Tomēr karadarbība izjauca šos plānus. Jau 3. martā sākās pretlieliniecisko spēku ofensīva Kurzemes frontē. Marta beigās visa Kurzeme un lielākā daļa Zemgales jau bija zaudēta. Līdz ar to par galveno kļuva Stukmaņu koncentrācijas nometne.

Mūsu rīcībā ir dokumenti par vēl vienas mazākas nometnes pastāvēšanu Valmierā (tās kapacitāte bija tikai 100 cilvēki, priekšnieks Voldemārs Berkets). Literatūrā atrodamas arī ziņas par koncentrācijas nometnēm Gulbenē un Alūksnē. Tāpat dažkārt par koncentrācijas nometnēm sauc teritorijas Zaķusalā un Sarkandaugavā, kurp pārvietoja vairākus tūkstošus Rīgas centra iedzīvotājus 1919. gada marta beigās.

Stukmaņu nometne

Nometņu veidošana notika lielā steigā. Pirmo avansu Stukmaņu “zvēru dārza” izveidošanai Madonas revolucionārā komiteja saņēma jau 18. februārī. Par nākamās nometnes vietu izraudzījās pamesto un kara laikā cietušo Stukmaņu stikla fabriku.

19. gadsimta beigās šī rūpnīca (būvēta 1894. gadā) bija galvenais nelielās apdzīvotās vietas attīstības dzinulis.

Aukstajā ziemā nepilnu hektāru lielajā stikla fabrikas teritorijā steidzīgi tika būvētas koka barakas un būvēti trīs metrus augsti dzeloņstiepļu žogi. Sākotnēji bija iecerēts, ka nometnē varēs ievietot pusotru tūkstoti cilvēku. Nometne bija sadalīta divās daļās – ar atsevišķu žogu bija nodalīta teritorija, kurā atradās uz nāvi notiesātie.

Jau 6. martā Stukmaņu “zvēru dārzā” ievietoja pirmos 50 iemītniekus.

Nedēļas laikā ieslodzīto skaits pieauga līdz 800, pēc tam vēl divtik. Aprīļa sākumā nometne bija pārpildīta. Jaunu ieslodzīto uzņemšanu nācās pārtraukt, jo steigā būvētajā “zvēru dārzā” sāka plosīties gripas un tīfa epidēmijas. Tās sāka apdraudēt ne tikai sargus, bet arī apkārtnes iedzīvotājus, kuri mēdza paklusām mest pāri dzeloņstiepļu žogam pārtiku ieslodzītajiem.

Nometnes inspekcijai nosūtīja sevišķu komisiju, kura konstatēja neskaitāmus pārkāpumus. Tika nomainīts arī “zvēru dārza” jeb kā vēl šo nometni mēdza saukt – “briesmu cietuma” – priekšnieks.

1919. gada 15. maijā, divas nedēļas pirms nometnes likvidēšanas, par Stukmaņu koncentrācijas lēģera vadītāju kļuva Jānis Greiziņš.

Bija iecerēta nometnes pārbūvēšana un dzīves apstākļu uzlabošana. Komisija bija ieteikusi arī

“uz katra arestētā apģērba taisīt kādu zīmi, no kuras varētu katru arestēto viegli pazīt arī starp citu publiku bēgšanas gadījumos.”

Tomēr šos plānus izjauca Rīgas ieņemšana 22. maijā un lielinieku bēgšana uz Latgali.

Nodomu nošaut visus ieslodzītos izjauca sarkanarmieši, kuri atteicās izpildīt masu nāvessodus.

Tad nolēma 127 ieslodzītos kā ķīlniekus evakuēt ar vilcienu uz Rēzekni un tālāk Krieviju.

1919. gada 30. maijā noslēdzās bēdīgi slavenā Stukmaņu koncentrācijas lēģera vēsture.

2016. gada 1. jūnijā Pļaviņu dome Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā vecās stikla fabrikas pagalmā – tajā pašā vietā, kur nepilnus simt gadus agrāk lielinieki izpildīja nāvessodus ieslodzītajiem, – atklāja bērnu rotaļu laukumu 9928 eiro vērtībā.

Pēc LSM.lv , A. Strangas u.c. materiāliem

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Taivānā no sliedēm noskrien vilciens ar 350 pasažieriem; vismaz 36 negadījumā gājuši bojāTaivānā no sliedēm noskrien vilciens ar 350 pasažieriem; vismaz 36 negadījumā gājuši bojā02.04.2021en, lv
2
Terorista vadīts auto iebraucis cilvēku pūlī Ķīnā. Vismaz 7 bojāgājušie22.03.2019lv, ru
3Latvijas universitāšu pārdēvēšanaLatvijas universitāšu pārdēvēšana19.03.1990lv
4Latviešu meitene Cēsīs čekas pakalpiņu dēļ tiek novesta līdz pašnāvībaiLatviešu meitene Cēsīs čekas pakalpiņu dēļ tiek novesta līdz pašnāvībai14.11.1982lv
5Sākās PSRS KP XXII kongress, kurā tiek noteikts mērķis - sasniegt komunismu 1980. gadāSākās PSRS KP XXII kongress, kurā tiek noteikts mērķis - sasniegt komunismu 1980. gadā17.10.1961en, lv, ru, ua
6V. Čērčils Fultonā, ASV, paziņo, ka Eiropa sadalīta ar "Dzelzs priekškaru"V. Čērčils Fultonā, ASV, paziņo, ka Eiropa sadalīta ar "Dzelzs priekškaru"05.03.1946lv, pl
7PSRS Kara tribunāls piespriež un izpilda nāves sodu 7 vācu ģenerāļiemPSRS Kara tribunāls piespriež un izpilda nāves sodu 7 vācu ģenerāļiem03.02.1946lv
8
Kurzemes nacionālo partizānu vadītāji nodibina Ziemeļkurzemes partizānu organizāciju (ZPO)09.09.1945lv
9Latvijas Centrālā padome pieņem “Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu”Latvijas Centrālā padome pieņem “Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu”08.09.1944lv
10Čekistu briesmu darbi BaltezerāČekistu briesmu darbi Baltezerā23.07.1941lv
11Divu okupācijas spēku- Vācijas un PSRS militāro sadursmju rezultātā tiek nopostīts Melngalvju namsDivu okupācijas spēku- Vācijas un PSRS militāro sadursmju rezultātā tiek nopostīts Melngalvju nams28.06.1941lv
12Lietuvas Aktīvistu Fronte pasludināja Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības, ko pēc dažām nedēļām pārtrauca vācu okupācijaLietuvas Aktīvistu Fronte pasludināja Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības, ko pēc dažām nedēļām pārtrauca vācu okupācija23.06.1941en, lv, ru
13Latvijas pilsoņi neprasot iegūst PSRS pilsonībuLatvijas pilsoņi neprasot iegūst PSRS pilsonību07.09.1940lv
14Igaunija tiek anektēta un iekļauta PSRS kā Igaunijas Padomju Sociālistiskā RepublikaIgaunija tiek anektēta un iekļauta PSRS kā Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika06.08.1940lv, pl
15Padomju Latvijas delegācija noliek vainagu Ļeņina mauzolejā MaskavāPadomju Latvijas delegācija noliek vainagu Ļeņina mauzolejā Maskavā02.08.1940lv
16Neatzīstot Latvijas un pārējo Baltijas valstu okupāciju, ASV savās bankās bloķē Baltijas valstu valūtas un zelta rezervesNeatzīstot Latvijas un pārējo Baltijas valstu okupāciju, ASV savās bankās bloķē Baltijas valstu valūtas un zelta rezerves15.07.1940lv
17Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju SavienībaLatvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība17.06.1940en, lv, pl, ru
18Sarkanais genocīds - Maskavā tiek nošauti visi latviešu teātra Skatuve darbinieki. Šajā dienā nošauj 284 latviešusSarkanais genocīds - Maskavā tiek nošauti visi latviešu teātra Skatuve darbinieki. Šajā dienā nošauj 284 latviešus03.02.1938en, lv, ru
19Ar Komunistiskās partijas CK rīkojumu sākās represijas. 2 gados "nacionālās operācijās" nogalina līdz 1.2 miljoniem, pārsvarā nacionālās minoritātesAr Komunistiskās partijas CK rīkojumu sākās represijas. 2 gados "nacionālās operācijās" nogalina līdz 1.2 miljoniem, pārsvarā nacionālās minoritātes01.07.1937lv, pl, ru
20Kuģis "Virsaitis" ieskaitīts Latvijas Kara flotēKuģis "Virsaitis" ieskaitīts Latvijas Kara flotē12.06.1921lv

Karte

Avoti: news.lv, lsm.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1
    Jānis Greiziņšlv
    2
    Voldemārs Berketslv
    Birkas