Emīlija Biezbārde
Emīlija Biezbārde
- Дата рождения:
- 09.06.1873
- Дата смерти:
- 00.00.1941
- Отчество:
- Anša m.
- Имя при рождении:
- Pāliņa
- Дополнительные имена:
- Dārte
- Категории:
- Жертва репрессий (геноцида) советского режима
- Национальность:
- латыш
- Кладбище:
- Указать кладбище
Dzimšanas vieta: 1873.gada 9. jūnijā, Platones pagasta "Baušķenieki".
mirusi: 1941.g.
Krasnojarskas novads, Partizanskas rajons
informācijas avots:
Aizvestie
Latvijas Valsts arhīvs 2007.gads.
Otrais papildinātais izdevums.
Vīrs - Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagasta (Ūziņos) "Vidzemnieku" māju saimnieks Dāvis Biezbārdis.
Dēls Kristaps Biezbārdis.
***
Aresta adrese: Jelgavas apriņķis, Jēkabnieku pagasts, Vidzemnieki
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Ieslodzījuma vieta: Krasnojarskas novads, Partizanskas rajons
Miris izsūtījumā: 1941
Miršanas vieta: Krasnojarskas novads, Partizanskas rajons, Veršino-Ribnoje ciems
Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Emma Emīlija Biezbārde varat meklēt vietnē news.lv.
Источник: news.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Нет привязок к месту
| Имя | Родство | Описание | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Kristaps Biezbārdis | сын | |
| 2 |  | Dāvis Biezbārdis | муж, родственник | |
| 3 | Jānis Biezbārdis | свекор/тесть | ||
| 4 |  | Anna Biezbārde | невестка | |
| 5 | Jānis Biezbārdis | шурин | ||
| 6 | Jānis Biezbārdis | внук | ||
| 7 |  | Elvīra Štrauhmane | родственник | |
| 8 |  | Jānis Ravovskis | сосед | |
| 9 |  | Eduards Svirlovskis | сосед |
10.12.1921 | Ūziņu biedrību nama atklāšana
1912. g. nodibinājusies Ūziņu piensaimnieku savienība un tūdaļ radusies doma par sava nama celšanu. Iegūts 2 pūrvietas liels zemes gabals. Lauksaimniecības centrālbiedrība devusi plānu bez maksas. Pamatakmens ēkai ieliets 14.07.1913.
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.
