Tērvetes novads, Svētkalns jeb Zviedru kalns

Heiligeberc

Sena apmetnes vieta.

Heiligenberg, Hof-zum-berge

Svētkalns jeb Zviedru kalns atrodas Tērvetes novadā un ir daļa no senās Tērvetes zemes pilskalnu kompleksa. Domājams, ka pilskalnā senāk bijusi zemgaļu kulta vieta, bet 1285./1286. - 1290. gadā šeit atradās Livonijas ordeņa Heiligenbergas pils (Heiligeberc — Svētkalns).

Pilskalns atrodas 200 m uz ziemeļiem no galvenā Tērvetes pilskalna, Tērvetes upes labajā krastā. Tas sastāv no diviem pauguriem (10 — 12 m), kurus atdala grava. Pilskalns atrodas Tērvetes dabas parkā.

Pēc Rietumzemgales sadalīšanas līguma 1254. gada aprīlī Tērvetes zemi piešķīra Livonijas ordenim. Tērvetē atradās labi nocietināts zemgaļu pilskalns. Zemgaļu—krustnešu kara laikā nespējot to ieņemt,

1285.—1286. gada ziemā ordeņa mestrs zemgaļu Tērvetes pils tiešā tuvumā Svētkalnā uzcēla koka pili.

Ap 20 m augstais kalns bijis norobežots ar vairākiem aizsarggrāvjiem un priekšpili. No pils tika veikti militāri reidi pret Tērvetes pili, kā arī citām zemgaļu pilīm un ciemiem.

Zemgaļi un žemaiši uzbruka Heiligenbergas pilij. 

Kauja pie Svētkalna ilga 11 dienas, bet viņiem tā arī neizdevās to ieņemt. Tad zemgaļi nodedzināja savu pili un devās uz zemgaļu zemēm Raktes (Žagares) novadu Zemgales dienvidos, tagadējā Lietuvas teritorijā.

1290. gadā krustneši nojauca savu pili, jo tā vairs nebija vajadzīga.

17. gadsimtā Lielais Ziemeļu kara laikā zviedru karaspēks izmantoja Livonijas ordeņa stratēģiju un kalnā izveidoja nocietinājumus Kalnamuižas pils apšaudei, kurā atradās poļu un kurzemnieku karaspēka garnizons. No tā laika Svētkalns tiek dēvēts arī par Zviedru kalnu.

19. gadsimta vidū izdarītie arheoloģiskie izrakumi apstiprināja Heiligenbergas pils atrašanos šajā kalnā.