Tērvetes muižas pils

Hof Zum Berge

17.-18.gs. Kalnamuiža piederēja hercogistei, bet pēc tās likvidēšanas, 1795.g., kad Kurzemi pievieno Krievijai, ķeizars Pāvils I 1798.g. 20. oktobrī  Kalnamuižu dāvina kavalērijas ģenerālim Pēterim fon der Pālenam, kuru nepilnu gadu vēlāk ieceļ grāfu kārtā. Viņa pēcteču rokās muiža atradās līdz agrārreformai.

Muižas ansambli ievada čuguna lauvu pāris, un aleja ieved apmeklētāju plašā pagalmā. Kādreizējo parteru ar dažiem lieliem ozoliem un aplī stādītu liepu grupu pārdalījuši jauni celiņi.

Kalnamuiža kā koka būve nekad nav bijusi ievērojamāko arhitektūras pieminekļu skaitā, taču ansamblī ir arī pa izcilam būvmākslas paraugam, un pirmām kārtām tā ir divstāvu klēts otrpus ceļam. Perfekts plēstu laukakmeņu mūrējums ar sarkanā ķieģelī apdarinātām logailām, dzegām, dekora elmentiem rāda pagājušā gs.II puses lauku amatnieku gaumi, materiāla īpašibu izjūtu un nevainojamo izpildījumu.

Grāfam Pālenam bijuša grandiozas ieceres  kā būvēt ainaviski izcilajā vietā savu rezidenci, kas realizēta būtu viena no skaistākajiem Latvijas klasicisma meistardarbiem, taču par rezidenci tika izvēlēta Iecava, un tur uzpludinātās upes krastā būvēta vērienīga muiža. 

1906.gadā blakus baznīcai kapsētas teritorijā uzbūvēja Pālenu dzimtas kapliču, kurā bija 4 apbedījumi. Tā ir neliela, bet iespaidīga celtne, kurai par celtniecības materiālu izmantots no Itālijas vestais travertīns. Jūgendstila valdīšanas laikā tapusī celtne sevī ietver gan baroka majestātiskumu, gan Bizantijas kolonu kapiteļu ornamentiku un neogotikas dekoru atskaņas.Celtnes izteiksmīgumu papildina metālā kalti vārti un logu režģi. Kapličas pagraba kapenēs četri grāfu Pālenu dzimtas locekļu apbedījumi, bet kapličā – marmora piemiņas plāksnes ar uzrakstiem. Iekštelpas apdarē izmantots gaišs marmors. Tās austrumu puses nišā neliels altāris ar mozaīkas tehnikā darinātu ikonu. Šodien par altāri liecina vairs tikai divas marmorā darinātas kolonas. Nav ziņu par to, kāds liktenis piemeklējis ikonu un epitāfijas starp apbedījumiem kapličā. Ir izpostīts arī viens no apbedījumiem. Pēdējos gados kapliča ir daļēji izremontēta, tiek uzturēta kārtībā un izmantota kā sēru ceremoniju telpa.

1924.gadā Pālenu medību pilī iekārtoja sanatoriju.

1932.g. sanatorijai uzcēla tagadējo plašo ēku. Plašās skujkoku audzes un novada specifiskais mikroklimats bija tie izšķirošie apstākļi, kādēļ Kalnamuižas mežaparkā Sarkanā krusta organizācija paredezēja prettuberkulozes sanatorijas celtniecību. Pēc arhitektu A.Kalniņa un A. Klinklāva projekta 30. gadu viidū uzcelta ļoti izteiksmīga funkcionālisma un konstruktīvisma paraugu iedvesmota sanatorijas ēka. 

(O. Spārītis)