Ģintermuiža
- адрес:
- Filozofu iela, Jaunais gals, Jelgava, Zemgale, LV-3001, Latvija
- политическая территория:
- null
- Координаты:
- 56.63674328587,23.695478436433
Ģintermuiža (vācu: Günthershof bei Mitau) ir bijusī muiža Jelgavā, kur 1887. gadā atklāja vienu no pirmajām psihiatriskajām ārstniecības iestādēm Latvijā.
Vēsture
1887. gada 22. maijā Ģintermuižā atklāja garīgi slimo cilvēku aprūpes iestādi ar 15 gultām un jau pirmajā dienā ievietoja 2 slimniekus. Slimnīca tika nosaukta par „Taboru”, jo saskaņā ar Jauno Derību, Jēzus Kristus pie Tabora kalna dziedinājis kādu jaunieti, kas cietis no epilepsijas. Sākumā slimnīca mitinājās īrētās telpās, bet ar laiku ieguva apkārtējo zemi īpašumā, līdz ar to pacēlās viena ēka pēc otras. Nostāsti vēsta, ka nosaukums Ģintermuiža radies no tuvējā veikalnieka vārda, kurš saukts par Ginteru. Savukārt nodaļu nosaukumi tika ņemti no dažādiem Bībeles sižetiem.
Pirmais vadītājs mācītājs Ludvigs Katerfelds cēlis viena ēku pēc otras, arvien slimnīcu paplašinādams.
1901. gadā, blakus "Taboram" tika atklāta valsts uzturēta slimnīca, kurā tika celtas mūra nodaļas, ar tiem laikiem modernu, paviljona tipa izvietojumu „Taboru” uzturēja arī ar Jelgavas pilsētas, bet vēlāk ar Liepājas un Kurzemes muižniecības atvēlēto 1000 rubļu pabalstu gadā, ar dažādu labdarības biedrību ziedojumiem un maksu, kura tika iekasēta par aizgādājamiem slimniekiem (55 rubļi mēnesī). Tabora iestāde, līdz ar slimnieku skaita pieaugumu, sāka arvien vairāk paplašināties.
1921. gadā abas institūcijas apvienojās un ieguva nosaukumu "Ģintermuiža".
Slimnīca "Ģintermuiža" ir Valsts SIA, kas atrodas Jelgavā un sniedz psihiatrisko un narkoloģisko palīdzību, kā arī nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.
Vēsture
1887. gadā 3. jūnijā Jelgavas Jāņa draudzes mācītājs Traugots Kristiāns Frīdrihs Ludvigs Katerfelds (1843-1910) Ģintermuižas ēku kompleksā pie Jelgavas Kurzemes sinodes uzdevumā atklāja iestādi "Epileptiķiem un dumjiem" ar 15 gultām, nosaucot to par Taboru (Anstalt „Tabor“ für Epileptische und Blöde).
1901. gada 1. janvārī blakus Taboram atklāja Kurzemes bruņniecības finansēto iestādi psihisko slimnieku ārstēšanai, ko 1901.-1919. gadā vadīja Hermanis Hildebrands.
1910. gadā slimnīca ieguva nosaukumu "Ģintermuiža" (Irrenheil- und Pflegeanstalt der Kurländischen Ritterschaft Günthershof bei Mitau).
Latvijas Republikas valdība 1921. gada 1. aprīlī Tabora un Ģintermuižas iestādes apvienoja un izveidoja valsts slimnīcu "Ģintermuiža". Tika uzbūvētas jaunas ēkas, personāls apmācīts slimnieku kopšanā, pilnveidojās darba terapija, izveidoja galdnieku, kalēju, kurpnieku un grozu pinēju darbnīcas.
Otrā Pasaules kara laikā 1942. gada 8. janvārī nacisti Garajos kalnos netālu no slimnīcas mežā nošāva 443 slimniekus.
Pēc kara slimnīcu atjaunoja, svarīgākās ārstniecības metodes bija insulīnterapija un elektrošoks. 1950. gadu vidū psihisko slimību ārstēšanā sāka pielietot pirmos neiroleptiskos preparātus, 1964. gadā atvēra dispansera nodaļu ambulatoriem slimniekiem. 1970. gados uzcēla jaunus slimnīcas korpusus, pacientu gultu skaits sasniedza 1250, slimnīcā bija 18 nodaļas.
2005. gadā slimnīcai pievienoja Jelgavas Narkoloģisko slimnīcu, bet 2006. gadā Rindzeles Narkoloģiskās rehabilitācijas centru. 2006. gadā slimnīcas vadība noslēdza līgumu par valsts galvojumu kredītam 10,5 miljonu latu (14,9 milj EUR) apmērā slimnīcas "Ģintermuiža" ēku un infrastruktūras rekonstrukcijai un renovācijai.
Pēc 2009. gada slimnīcas vadībai uzdeva samazināt gultu skaitu no 500 līdz 425.
2011. gada pavasarī pilnībā tika pabeigta slimnīcas nodaļu renovācija.
ES projekti
No 2007. līdz 2013. gadam slimnīca „Ģintermuiža” īstenoja Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu „Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana VSIA ”Slimnīca „Ģintermuiža””, uzlabojot psihiatriskās palīdzības pakalpojumu kvalitāti un paaugstinot pakalpojumu izmaksu efektivitāti”, bet no 2012. līdz 2014. gadam ESF darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" projektu „Sociālās rehabilitācijas programmas izstrāde un ieviešana no psihoaktīvām vielām atkarīgām pilngadīgām personām Jelgavā un Jelgavas novadā”.