Aleksandra vārti, Rīgā

Aleksandra vārti (Aleksandra triumfa arka) ir klasicisma arhitektūras piemineklis, kas celts pēc Romas triumfa arkas parauga no 1815. līdz 1817. gadam un atrodas Viestura dārzā Latvijas galvaspilsētā Rīgā.

Vienīgā triumfa arka Latvijā, nosaukta Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra I Romanova vārdā.

Vēsture

Rīgas triumfa arkas pamatus ielika 1815. gada 4. jūlijā par godu Krievijas Impērijas uzvarai Napoleona karos un tās ķeizara Aleksandra I nopelniem. Finansiāli projektu atbalstīja Rīgas turīgie pilsoņi..Celti Johana Dāniela Gotfrīda (Johannes Daniel Gottfriedt) vadībā, projekta autors nav zināms. 

Sākotnēji Aleksandra vārti (tolaik vācu: Alexander Thor, Alexanderpforte atradās tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta, kur tos pēc Septītās koalīcijas kara beigām 1818. gada 28. augustā atklāja Aleksandrs I.

Pilsētai izplešoties, 1904. gadā tos pārvietoja uz tagadējo Brīvības gatves posmu pie Šmerļa meža. Pēc pulkveža Zemitāna nāves tos 1928. gadā pārdēvēja par Zemitāna vārtiem, bet 1936. gadā pārcēla uz pašreizējo atrašanās vietu Viestura dārzā.

Apraksts

Arka balstās uz smilšakmens kolonnām, kas veidotas joniskajā kārtojumā. Arkas abās pusēs augšdaļā ir no bronzas izveidoti medaljoni, uz kuriem attēloti gan kara, gan miera simboli.

Aleksandra vārti ir 10,1 metru augsti, 9,7 metrus plati, 5,5 metrus dziļi, savukārt caurbrauktuves platums ir 4,25 metri.