se

Pēteris Mago

Bifoga en bild!
Födelsedatum:
00.00.1879
Dödsdatum:
26.04.1941
Maiden (andra) familj:
Пётр Иванович Магго-Мага
Extra namn:
Maga, Maggo,
Kategorier:
, , , , , ,
Kyrkogård:
Der Nowodewitschi-Friedhof

Pēteris Ivana dēls Maggo (Пётр Иванович Магго, 1879 — 1941) — padomju čekists, valsts drošības spēku kapteinis, bende

Dažādos avotos tieks dēvēts par latvietis, lai gan pēc pieejamām ziņām - visdrīzāk no Somijas, Karēlijas vai Igaunijas austrumu daļas.

Ir avoti, kuros norādīts, ka dzimis Dinaburgā ( tagad - Daugavpilī). Apstiprinājuma tam nav. Šis fakts parādījās periodā, kad ļoti būtiski pēc Ukrainas-Krievijas kara sākuma sākās daudzi labojumi Wikipedijā. Faktu vērtējam ļoti kritiski. Netiešs apliecinājums tam, ka pirmā darba vieta VČK ir Sveaborgā (zviedru Sveaborg, Sveabory - Svea cietoksnis) jeb Suomenlinna (somu latīņu Suomenlinna - somu cietoksnis), kas ir nocietinājumu bastionu sistēma salās netālu no Somijas galvaspilsētas Helsinkiem. Administratīvi tas ir Helsinku pilsētas rajons.

Beidzis 2 klases vietējā pamatskolā.

Piedalījies 1. Pasaules karā.

1917. gadā iestājies KP(b).

No 1918. gada aprīļa- Sveaborgas VČK nodaļā, 1. atsevišķās rotas kareivis.

No 1918.g. oktobra - VČK iekšējā cietuma uzraugs

No 1920.g. VČK iekšējā cietuma uzraugs, Bolšaja Lubjanka Nr 11. mājas komendants  

1931. gadā pēc paša vēlēšanās kļuvis par OGPU (ОГПУ) komendatūras darbinieku speciālu uzdevumu veikšanai - slepkavoja cilvēkus, izpildot t.s. nāvessodus. Līdztekus Vasilijam Blohinam - viens no daudzskaitlīgāko nāvessodu izpildītājiem - pēc vēstures pētnieka Borisa Sopeļņaka (Борис Сопельняк) aprēķiniem nogalinājis vairāk 10,000 cilvēkus.

Pēc pētnieces Golovkovas ziņām, piedalījies kā bende arī Butovas upuru slaktiņos.

1941. gadā miris no alkoholisma sekām - aknu ciroze.

Kremēts, urna apglabāta Novodevičje kapsētā Maskavā kolumbārijā.

Avots: wikipedia.org;, memorial

 

Källor: wikipedia.org, timenote.info

Titel Från Till Bilder Språk
The Military Collegium of the Supreme Court of the Soviet UnionThe Military Collegium of the Supreme Court of the Soviet Unionen, lt, lv, ru

    loading...

        förhållande namnförhållande typFödelsedatumDödsdatumBeskrivning
        1Сардион НадараяСардион НадараяMedarbetare00.00.1903
        2Ernests MačsErnests MačsMedarbetare00.00.189800.00.1945
        3Efim EvdokimovEfim EvdokimovMedarbetare08.01.189102.02.1940
        4Георгий  АлаферГеоргий АлаферMedarbetare00.00.190000.00.1973
        5Dmitrijs TokarevsDmitrijs TokarevsMedarbetare00.00.190200.00.1993
        6Nikolajs  SiņegubovsNikolajs SiņegubovsMedarbetare11.01.190412.12.1971
        7Генрих ЯгодаГенрих ЯгодаMedarbetare07.11.189115.03.1938
        8Петр  ЯковлевПетр ЯковлевMedarbetare18.10.189215.04.1959
        9Wasilij BłochinWasilij BłochinMedarbetare00.12.189503.02.1955
        10Mihails  KrivenkoMihails KrivenkoMedarbetare00.00.190400.00.1954
        11Naums  TurbovskisNaums TurbovskisMedarbetare00.00.1896
        12Nikolaj Antonov-GricjukNikolaj Antonov-GricjukMedarbetare00.00.189323.02.1939
        13Mikhail  MatveyevMikhail MatveyevMedarbetare00.00.189200.00.1974
        14Ivans DernovojsIvans DernovojsSinnade
        15Дмитрий  УспенскийДмитрий УспенскийSinnade00.00.190200.00.1989
        16Sergejs  KorņiljevsSergejs KorņiljevsSinnade20.03.1904
        17Артем ЗеленыйАртем ЗеленыйSinnade
        18Наум  ТурбовскийНаум ТурбовскийSinnade00.00.1896
        19Ivan  NagornyIvan NagornySinnade00.00.190200.00.1941
        20Rosalija  SalkindRosalija SalkindSinnade01.04.187621.01.1947

        20.12.1917 | Čekistu diena

        Submit minnen

        19.09.1939 | Ostaškovas koncentrācijas nometne poļu karagūstekņiem

        Ostaškovas nometne – koncentrācijas nometne, kur bija ieslodzīti poļu karagūstekņi. Atradās Nilo- Stolobenskas tuksneša teritorijā netālu no Ostaškovas pilsētas Krievijas federācijā. Nometnē tika turēti 4 700 poļu žandarmi, policisti un citu amatu pārstāvji. Viņi visi tika nošauti 1940. gada aprīlī – maijā.

        Submit minnen

        05.03.1940 | Staļins paraksta pavēli Nr. 794/5 par sagūstīto poļu armijas virsnieku masu slepkavību Katiņā

        PSKP CK politbirojs pieņem slepeno t.s. "Katiņas rezolūciju", kurā atļauj PSRS sagūstīto Polijas pilsoņu nošaušanu

        Submit minnen

        03.04.1940 | 2. pasaules karš un genocīds PSRS. Katiņas slaktiņš,- turpinājums metodiskai poļu iznīcināšanai PSRS okupētajās teritorijās

        Submit minnen

        13.05.2015 | Смертная казнь и ее виды в настоящее время

        Submit minnen

        Märka