Mercendarbes muiža

Mercendarbe kā vieta zināma no 1254. gada, kad šīs zemes ir piederējušas Rīgas arhibīskapijai. Sākotnējas nosaukums ir bijis Merzepole vai Mertzepole pēc analoģijas ar cita Livonijas apgabala Metsepole nosaukumu. No 1700 gadiem Mertzdorf, no 1800 gadu vidus - Merzendorf, no 20 gadsimta 20. gadiem - Mercendarbe.

Zināms, ka līdz 1686. gadam īpašums ir piederējis Pfeliceriem Frankiem, kad tas tika pārdots Kurzemes hercogam un tālākos 100 gadus tā bija Kurzemes hercoga rentes muiža. 1786. gadā no Kurzemes hercoga muižu nopērk Fridrihs Georgs fon Līvens. Fridrihs Georgs fon Līvens bija Baldones muižas nomnieks un Līves muižas īpašnieks. Baldones muižas centrs agrāk atradās Vārpu ciemā, un Līves muiža atradās mūsdienu Daugmales teritorijā, Daugavas krastā Nāves salas galā uz Ķeguma pusi. Mūsdienās kur agrāk bijusi Līves muiža, teritorija appludināta.

Līvenu radu raksti sakņojas līvu valdnieka Kaupo dzimtā. Saskaņā ar vēsturiskajām liecībām, Līvenu dzimtas pārstāvji, kas muižā saimniekojuši aptuveni 150 gadus, bija līvu valdnieka Kaupo pēcteči. Kaupo bija līvu vadonis, kurš viens no pirmajiem pieņēma kristīgo ticību Livonijas krusta kara laikā. Tādējādi Romas pāvests Innocents Trešais viņam 1208. gadā piešķīra vārdu un titulu. Jaunais vārds – Jakob (Jēkabs), tituls - Lieven (Līvs),  Livonija – Līvu zeme.

Līveni muižu pārdod pēc agrārās reformas. No 1939-2012.  gadam muižā ierīkots bērnu nams. Kopš 2009. gada muiža ir Baldones novada pašvaldības privātīpašums un no 2013. gada tā pamazām atgriežas apritē – muižā tiek rīkoti dažādi kultūras un svinību pasākumi, ekskursijas un piedāvātas naktsmītnes.