Lūznavas muiža

Lūznavas muiža, arī Dlužņevas muiža (poļu: Dłużniewo, latgaliešu: Dlužņovys muiža), agrāk Laizēnu muiža (poļu: Lajziny), atrodas Lūznavas ciemā, apmēram 22 km attālumā no Rēzeknes.

Muižas kungu māja ir romantizēta jūgendstilā celta ēka, ko mēdz dēvēt arī par Jauno pili. Tai piešķirts Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss. Muiža celta no ķieģeļiem un šķeltiem laukakmeņiem, muižas ēkā pēc renovācijas atjaunota lūgšanu telpa jeb kapela.

Vēsture

1870. gadā agrāko Laizēnu muižu (Lajziny) no brāļiem Pētera un Jūlija Dlužņevskiem nopirka lietuviešu izcelsmes inženieris ģenerālmajors Staņislavs Kerbedzis (lietuviešu: Stanislovas Kerbedis, poļu: Stanisław Kierbedź, 1810—1899), kas bija vadījis dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava būvniecību. Sākumā muižas īpašnieks mitinājies no Zosnas pārvestajā un dzīvojamās mājas vajadzībām pārbūvētajā koka baznīcas ēkā (ciema iedzīvotāji to saukuši par "balto māju"). Viņa laikā uzsāka jaunas baznīcas būvniecību, bet celtniecības gaitā plāni mainījās un tapa klēts (tagad noliktavas ēka). Tad sekoja zirgu staļļa būve.

Pensionētais ģenerālis uz savu muižu parasti atbrauca maijā, bet septembrī aizbrauca ziemas pavadīt pie meitas Polijā un Itālijā. Laikā, kad muižā nebija S. Kerbedža, tās saimniecību vadīja pārvaldnieks I. Ksendzepoļskis. Bez Lūznavas muižas viņam piederēja arī Riebiņu muiža. Pēc ģenerāļa nāves par muižas īpašnieci kļuva viņa meita Jevgēnija Kerbedža (1855–1946), kas īstenoja sava tēva projektu un 1911. gadā pabeidza muižas pils ("sarkanās mājas") būvniecības darbus, kas aizkavējās 1905. gada revolūcijas dēļ.

Ēkā bijusi "baltā zāle", kurā visas mīkstās mēbeles, sienas un griesti bijuši baltā krāsā, un "sarkanā zāle" jeb viesību zāle. Gandrīz visās telpās bijusi parketa grīda un sarkankoka mēbeles. Galvenās kāpnes greznojusi liela palma. Kerbedža kundze aizrāvās ar glezniecību un "sarkanajā mājā" ierīkoja darbnīcu. Ielūgto mākslinieku vajadzībām iekārtoja speciālu gleznotavu parka teritorijā un atpūtas ēku Rāznas ezera krastā (tagad atrodas Latgales novada rehabilitācijas centrs "Rāzna"). Pēc viņas aicinājuma uz Lūznavas muižu strādāt un atpūsties braukuši mākslinieki, gleznotāji un literāti. Šeit esot viesojies arī lietuviešu komponists un gleznotājs Mikalojs Konstantīns Čurļonis un poļu gleznotājs Kazimirs Stabrovskis.

Muižas interjers cieta Pirmā pasaules kara laikā, kad no 1915. gada muižas mājā izvietojās Krievijas Impērijas armijas štābs, pēc Oktobra revolūcijas no 1917. līdz 1919. gadam padomju varas iestādes. Pēc 1920. gada zemes reformas muižas zeme tika sadalīta 54 vienībās 770 ha kopplatībā, bet pilī no 1922. līdz 1944. gadam atradās Laizānu (Latgales) Valsts kurlmēmo skola. Otrā pasaules kara laikā agrākajā muižas pilī pārmaiņus tika ierīkots padomju un vācu armijas štābs. Pēc kara uz šejieni pārcēla Rēzeknes lauksaimniecības tehnikumu, 1946. gadā uz tehnikuma un kolhoza bāzes izveidoja Maltas sovhoztehnikumu, ko 1990. gadā pārdēvēja par Valsts Lūznavas lauksaimniecības tehnikumu. Ēkai 1977. gadā piešķīra valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.

No 1993. gada agrākajā muižas pilī izvietojās Lūznavas pagasta administrācija, 1998. gadā uz šejieni pārcēla Lūznavas pamatskolu, no 2009. gada daļēji pamestajā ēkā darbojās Lūznavas pagasta bibliotēka. No 2011. līdz 2014. gadam arhitektes Ināras Caunītes vadībā notika Lūznavas muižas pils restaurācija, pilnībā atjaunotā ēka tika atklāta 2015. gadā. Kopējās izmaksas sasniedza 1 297 395,70 eiro, no tiem Eiropas Savienības finansējums bija 463 721,83 eiro.

Parks

Lūznavas muižu ieskauj 23,7 ha liels ainavu parks ar 2,6 ha 7 dīķu sistēmu, kuru S. Kerbedza laikā audzēja zivis. Parkā atrodas Madonnas statuja kurā attēlota Svētā Marija, ko veidojis kāds nezināms itāļu izcelsmes mākslinieks. Latvijas okupācijas laikā to sakropļoja, 1950. gadu sākumā ar traktoru nogrūda no pjedestāla un iegrūda dīķī, 1991. gadā statuju atjaunoja. Mūsdienās parkā ir renovēts ~1 km garš tūristu pastaigu celiņš, kas atjaunots pateicoties ES finansējumam. Celiņš ir noklāts ar sīkām šķembām un celiņu apgaismo lampas.

Renovētās muižas atklāšana

Atjaunotās Lūznavas muižas kapelas iesvētīšana notika 2015. gada 8. februārī. Bet pārējo muižas daļu apskatei atklāja 2015. gada 25. aprīlī, Latgales podnieku dienu laikā.

Muiža mūsdienās

Rēzeknes novada vadība iecerējusi izmantot muižu kā saieta namu, kā arī semināru, mākslas izstāžu un citu svinīgu pasākumu rīkošanai.

*****

Lūznavas muižas kungu māja sākta būvēt 1905. gadā. 

Ēka ir ļoti neparasts romantiskā jūgendstila paraugs, kas būvēta, cenšoties īstenot 20. gs. Eiropas arhitektūras un mākslas tendences. Muižu ieskāva skaists, vairāk nekā 20 ha liels parks ar ievērojamu koku un krūmu dažādību, neskaitāmu rožu un flokšu daudzveidību, glītajiem parka celiņiem un septiņiem gleznainiem dīķiem, kuros audzēja zivis.

Staņislavs Kerbedzs (1810–1899) apprecēja Viļānu muižas īpašnieka Vikentija Janovska meitu Mariju.

Kerbedzu ģimenē piedzima seši bērni. Par Lūznavas muižas mantinieci kļuva S. Kerbedza meita Jevgēnija Kerbedza (1858–1946), 1911. gadā pabeidza Lūznavas muižas būvniecības darbus, kas aizkavējās 1905. gada revolūcijas dēļ.

No 1911. līdz 1915. gadam Lūznavas muiža (tajā laikā zināma kā Dlužņevas muiža) bija ievērojams kultūras centrs Latgalē. Slavena kā Kerbedzu ģimenes vasaras rezidence un mākslas un atpūtas centrs, uz kuru strādāt un atpūsties brauca gan pazīstami, gan jauni un talantīgi mūziķi, literāti, mākslinieki un tēlnieki. Uz muižu saimnieki parasti atbrauca maijā un septembrī aizceļoja uz pastāvīgo dzīvesvietu Itālijā.

I pasaules kara laikā īpašnieki ir spiesti pamest savu īpašumu un aizbraukt uz Itāliju, uzticot muižu tās pārvaldniekam Ksendzopoļskim.

1915. gadā muižas mājā izvietojas cariskās Krievijas armijas štābs, daļēji iznīcinot un bojājot šeit esošos greznos interjera priekšmetus un mākslas vērtības, bet no 1917. līdz 1919. gadam muižā uzturas padomju varas pārstāvji.

No 1922. līdz 1944. gadam Lūznavas muižā tika izvietota Laizānu kurlmēmo skola, vienīgā šāda tipa mācību iestāde Latgalē. Ēka tika pielāgota skolas vajadzībām – ievilkta centrālapkure, lielās telpas pārdalītas ar šķērssienām.

II pasaules kara laikā, no 1941. līdz 1945. gadam, muižā pārmaiņus atrodas padomju un vācu armijas štābi. 

1945. gadā uz muižu no Rēzeknes tiek pārcelts Rēzeknes lauksaimniecības tehnikums. 1946. gadā uz tehnikuma un kolhoza bāzes te tiek izveidots Maltas sovhoztehnikums, kas muižas telpās atradās līdz pat 1993. gadam.  

1977. gadā ēkai tika piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.

No 1993. līdz 1998. gadam ēkā atrodas Lūznavas pagasta administrācija, 1998. gadā uz muižu pārceļas Lūznavas pamatskola, kas te darbojas līdz 2009. gadam, bet pēc tam muižā paliek Lūznavas pagasta bibliotēka.

No 2011. līdz 2014. gadam notiek Lūznavas muižas rekonstrukcija un atdzimšana. Rekonstrukcijas projekta autore ir arhitekte Ināra Caunīte, bet projektu īsteno Rēzeknes novada pašvaldība.

2015. gada sākumā Lūznavas muiža tika atvērta apmeklētājiem.

Lūznavas muiža ir mūza un iedvesma, Latgales cilvēka darbības centrs – mūzikas un mākslas kultūras centrs, kur notiek radošā daiļrade, tūrisms, tematiskas ekskursijas, tradīciju kopšana, koncertdarbība. Estētiska un iedvesmojoša vide – bagātais kultūras mantojums un dabas ainavas padara muižas teritoriju par unikālu vidi atpūtai, darbam un iedvesmai, radošās inteliģences, amatnieku, uzņēmēju pulcēšanās un darbības vietu. Radoša pieeja kultūras un mākslas izstāžu produktu veidošanā stimulē jaunu un oriģinālu ideju rašanos, piesaistot vietējo kopienu un arī cilvēku resursus ar augstāko profesionālo un māksliniecisko kvalifikāciju, kas veicina jaunrades procesa attīstību un, piesaistot jaunas mērķauditorijas, rada biznesa iespējas.

Šobrīd Lūznavas muiža ir radoša, darbīga un iedvesmojoša satikšanās vieta – te notiek koncerti, izstādes, semināri, konferences, svinīgas norises, laulību ceremonijas un izzinošas ekskursijas. Vieglā sasniedzamība, taču vienlaicīgi būšana prom no pilsētas kņadas ļauj veltīt domas galvenajam – svētku, ikdienas vai darba svinēšanai.

Lūznavas muižas komplekss ir lieliska vieta kopradei, uzņēmējdarbības uzsākšanai un ideju attīstīšanai Rēzeknes novadā.

Avots: www.luznavasmuiza.lv