Mežotnes kapsēta

Pamesta kapsēta pie Mežotnes baznīcas. Veidojusies kā Mežotnes muižas īpašnieku fon Līvenu dzimtas kapsēta, taču vēlāk apbedīti ari ar dzimtu nesaistītas personas, piemēram, 1. Pasaules kara kritušie vācu karavīri. Baznīca un kapsēta izpostīta. Pēdējais apbedījums- 2004. gadā - tur pārapbedīta firstiene fon Līvena.

Luīzes Marijas fon Līvenas pēdējā vēlēšanās bija dusēt līdzās dzīvesbiedram Kārlim Džonam Līvenam. Turpat atrodas arī viņa tēva – Mežotnes un Svitenes muižas pēdējā īpašnieka Anatola Līvena – kaps.

Firstiene mirusi 90 gadu vecumā Kanādā 2003. gada 18. novembrī. Luīzes Marijas pēdējo vēlēšanos izpildīja viņas labākā draudzene Ērika Ādamsons no Toronto. Kopā ar dzīvesbiedru Bruno viņa pārveda uz dzimteni firstienes pīšļus un organizēja atvadu ceremoniju. To vadīja Bauskas Svētā Gara luterāņu baznīcas prāvests Aivars Siliņš.

Sēru dievkalpojumā piedalījās firstienes draugi, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, Mežotnes pils darbinieki, Bauskas un Mežotnes luterāņu draudžu pārstāvji, prāvests Pauls Žibeiks un Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Imants Zeltiņš.

Atmiņu fragmentus par Luīzi Mariju Līvenu "Bauskas Dzīvei" uzticēja Ērika Ādamsons: "Mēs bijām tuvas draudzenes un ļoti labi sapratāmies. Luīze Marija izstaroja dzīvessparu, sirsnību un erudīciju. Viņa bija studējusi Vācijā, ilgus gadus dzīvojusi Meksikā, tad pārcēlusies uz Kanādu. Ar firstu Līvenu mana draudzene bija pazīstama kopš jaunības, taču viņi vēlreiz satikās un apprecējās tikai pusmūžā. Luīze Marija nodzīvoja ilgu un skaistu mūžu. Esmu par viņu krietni jaunāka, tāpēc firstiene reizēm jokoja, ka varētu mani "adoptēt". Uzturot jautrību, atbildēju: "Protams, jo tad es kļūtu princese!"".

Ērika un Bruno Ādamsoni Latvijā ciemojas katru gadu un apmetas Siguldā, kur dzimtai pieder mantoti īpašumi. Dzīvesbiedri ir gandarīti, ka atvadu ceremonijas organizēšana ir noritējusi bez sarežģījumiem, jo Mežotnes pils administrācija bijusi ļoti pretimnākoša.

Mežotnieks Imants Zeltiņš domā, ka Luīzes Marijas piemiņas godināšana ir nacionālo karavīru svēts pienākums. Firsts Anatols Līvens 1919. gadā organizējis karaspēka atsevišķu vienību – tā dēvētos līveniešus – un piedalījies Latvijas atbrīvošanā no lieliniekiem. Imants Zeltiņš atcerējās Anatola Līvena apbedīšanas ceremoniju Mežotnes baznīcas kapos 1937. gadā, ko bērnībā bija vērojis. Biedrības priekšsēdētājs ir apliecinājis cieņu arī Kārlim Džonam Līvenam, klātesot atvadu brīdī Mežotnē pirms vairākiem gadiem.

"Dziļā ticībā Luīze Marija aiziešanu no šīs pasaules skatīja kā satikšanos ar saviem mīļajiem," sacīja mācītājs Aivars Siliņš. Ceļš uz mājām viņai izvērtās visa mūžā garumā.

***

Uzziņai par Līveniem

- Līveni ( Lieven) – lībiešu izcelsmes Baltijas aristokrātu dzimta.

- Dzimtas sencis Gerardus Līvo un viņa dēls Johanness 1292. gadā bijuši Rīgas arhibīskapa vasaļi.

- 1653. gadā dzimta ieguva brīvkungu tiesības.

- 1826. gadā Līveni kļuva par Krievijas firstiem.

- Dzimtā ir ievērojami valstsvīri, diplomāti, politiķi un karavīri.

Avots: news.lv