Āraišu pilsdrupas
- Призначені особи:
- 0
- Дата, з:
- 00.00.1370
- Дата до:
- 00.00.1580
- Категорії:
- Pils, Pils drupas
- Координати:
- 57.250421863975,25.28380946575
Āraišu ordeņa pils (Schloβ Arrasch, zamek Aries), 16.-17. gadsimtā saukta arī par Vecajām Cēsīm (Alt-Wenden, Stara Kies, Alt Wenden Slott), bija Livonijas ordeņa nocietinājums pie senā Cēsu-Kokneses lielceļa Āraišu ezera rietumu krastā, Āraišu draudzes novada centrs. Līdz mūsdienām saglabājušies pils ārējā mūra fragmenti.
Āraišu ordeņa pils celta 14. gadsimta beigās Gaujas koridora aizsardzībai pret lietuviešu karaspēka iebrukumiem. Pils bija pakļauta Cēsu komturiem, vēlāk Livonijas ordeņa mestriem, kas rezidēja Cēsu pilī.
1410. gadā kā Arries Āraišu pils pieminēta pirmo reizi, vēlāk kā Ariis (1445) un Aries (1546).
1577. gadā Livonijas kara laikā Āraišu pili ieņēma Livonijas karaļa Magnusa piekritēji, tā paša gada augusta beigās krievu un tatāru karaspēks cara Ivana IV vadībā, bet decembrī to atguva karalim Stefanam Batorijam lojālie karavīri Johana Bīriņa vadībā. Cīņu laikā pils tika sagrauta un 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā nemaz nav pieminēta, pēc līguma noslēgšanas tās pilsnovadu iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā. Netālu no pils izveidojās Kalnamuiža (Bergenhof), ko savā īpašumā ieguva poļu virsnieks Drobišs (Drobisch), no kura vārda atvasināts Drabešu muižas nosaukums (Drobusch).
1701. gada 28. jūnijā Lielā Ziemeļu kara laikā pie Āraišu pilsdrupām ezera krastā Zviedrijas karalis Kārlis XII ierīkojis sava karaspēka atpūtas nometni.
2012. gada jūlijā starptautiska Eiropas projekta "Ecology of Crusading" ("Krusta karu ekoloģija") ietvaros tika veikta arheoloģiskā izpēte Āraišu ordeņa pils priekšpilī un Āraišu ezera krastā arheologa Artūra Tomsona vadībā.
Āraišu ordeņa pils uzcelta Āraišu ezera rietumu krastā uz 9 ha lielas pussalas, ko savā laikā gandrīz pilnīgi aizņēma priekšpils, kuras ziemeļaustrumu malā atradās 81x81 metru liela galvenā pils ar apmēram 2 metrus biezām laukakmeņu sienām. Rietumu un ziemeļu sienu iekšpusē bija dzīvojamā ēka. Gar galvenās pils rietumu sienu bija izrakts 125 metrus garš, 19-20 metrus plats un 6 metrus dziļš aizsarggrāvis, kam pāri uz 3,7 m platajiem pils vārtiem vedis paceļamais tilts.
Pie tilta bijis 10 х 7,85 m liels sardzes namiņš.
джерело: news.lv, wikipedia.org