Apes muižas centrs un pils
- Дата, з:
- 00.00.1690
- Адреса:
- Ape, Apes pilsēta, LV-4337, Latvija
- політична територія:
- Ape
- Категорії:
- Muižas pils
- Координати:
- 57.529516641417,26.696242895162
Apes (Hoppenhof) muižas zeme līdz 1690. gadam bijusi lēņi - kā pirmais lēņu vīrs minēts Gerhards Hope. Muižas ēkas - kalpu māja, klēts, kūts - celtas 19. gadsimta beigās, bet kungu māja un personāla dzīvojamā ēka - 20. gadsimta sākumā.
Mainoties dažādām lielvarām arī Apes muiža gājusi no rokas rokā, līdz 1889. gadā par muižas īpašnieku kļūst brīvkungs Aleks fon Delvigs (1851. - 1916.). Viņš sācis saimniecisko darbību ar septiņiem zelta rubļiem kabatā un īsā laikā izveidojis paraugmuižu ar plašu saimniecību (lopu muižiņu, pienotavu, siera pagrabiem, diviem kaļķu cepļiem).
Līdz ar saimniecisko attīstību pie muižas pils sāka veidoties tirdzniecības un amatniecības centrs, kam barons Delvigs pasūtīja pat apbūves plānu.
Caur Api tika izbūvēta šaursliežu dzelzceļa līnija, stacija Ape.
Muižas pili ieskauj parks (tagad - rajona nozīmes aizsargājama dabas teritorija), kur stādītas 16 vietējās un 33 svešzemju koku un krūmu sugas (garzvīņu baltegle, zaļā duglāzija, Tatārijas kļava u.c.), centrālās ēkas rietumu pusē veidots parādes pagalms, bet austrumu pusē - terasēta nogāze ar koku grupu ieskautām laucēm un rindu stādījumiem gar autoceļu.
Apes muižas centru 1924. gadā iznomāja Apekalna lauksaimniecības biedrībai Lauksaimniecības skolas vajadzībām.
1938. gada rudenī baroni atstāja savus īpašumus un devās uz Vāciju.
Padomju okupācijas laikā muižas ēkas nacionalizēja.
Vācu okupācijas laikā šeit bijis hospitālis un komandantūra,
Pēc kara 5 gadus - Lauksaimniecības skolas kopmītnes,
1950. gada 3. oktobrī te savu darbību sāka Apes slimnīca ārsta (vēlāk - LPSR nopelniem bagātā) Leona Džeriņa (1915. - 1972.) vadībā.
No 1950. līdz 1996. gadam slimnīca. Ēkā veiktas pārbūves, remonti.
Kopš 1996. gada muižas ēkā iekārtota Alūksnes pansionāta Apes filiāle.
2005. gadā Apes muižas pils cieta ugunsgrēkā
***
Apes pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs Zigfrīds Landers fon Španheims 1420. gadā izlēņoja G.G. Hopem (no viņa uzvārda cēlies muižas un miesta nosaukums - Ope). Šās dzimtas pārvaldījumā novads atradās ilgus gadus. 19. gs. 2. pusē uz muižas zemes veidojās Opes miests (miesta tiesības no 1921. g., 1925. g to pārdēvēja par Api). Galvenā iedzīvotāju nodarbošanās bija amatniecība, tirdzniecība, sīkrūpniecība. Rosīgāka dzīve sākās no 1903.g., kad atklāja šaursliežu dzelzceļu Valka - Ape - Stukmaņi (Pļaviņas). Pirms 1. pasaules kara Ape bija novada tirdzniecības centrs.
Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919.g. 7. aprīlī notika Apes kauja - 1. Valmieras kājnieku pulka, igauņu un somu karavīru kauja ar lielinieku Sarkano armiju. Latvijas - Igaunijas vienošanās par pagaidu robežas nospraušanu (1920. g. 1.-3. jūlijā) nelabvēlīgi ietekmēja Apes saimniecisko attīstību, jo Ape zaudēja tos iedzīvotājus, kas palika aiz robežas. Jauno robežu nosprauda 2,5 km attālumā uz ziemeļiem no miesta. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Apē attīstījās sīkrūpniecības uzņēmumi - elektrostacija, kokzāģētava, divas kaļķu dedzinātavas. Notika nedēļas un gada tirgi.
джерело: news.lv