Sējas muiža

Sējas muižas kungu māja celta 18.-19. gs. mijā. Sējas muižas ēka piederējusi vācu baroniem, kuri vasarās braukuši te atpūsties.

No 1751. gada līdz pat agrārreformai 1920. gadā Sējas muiža piederēja fon Duntenu dzimtai. Šobrīd esošā pils ēka celta 1766. gadā, pārbūvēta no 1883. līdz 1885. gadam. Ārpusē virs divām sānu ieejas durvīm (vienas durvis aizmūrētas) atradās stikla jumtiņš. To turēja divi dekoratīvi čuguna balstiņi ar četrlapu laukumiem un rāmis. Balstiņu ornamentā redzams riņķis, ietverts kvadrāts un četrlapu caurums. Karogturētāju galvenās ieejas pusē veidoja divi dekoratīvi čuguna lējumi, kam bija liels trīslapu caurums. Šādi rāmji, balstiņi un karogturētāji konstatēti vienīgi Sējā. Čuguna mežģīnes bija daudzveidīgas. Tas liecināja par kādreizējo meistaru amata prasmi.

Sējas pilī bijušas 22 istabas – lielā zāle, zilā un rozā zāles, saimnieces istaba, sulaiņu istaba, zābaku istaba, kurā gatavoti apavi, un vēl daudzas citas telpas. Ēdamzāles griestu rotājumā uz zila fona bija attēlotas bezdelīgas lidojumā. Tā kā grāfam bijušas rezidences arī Duntē, Mūrmuižā, Skultē un Vācijā, viņa prombūtnes laikā galvenais muižā bijis muižkungs Tors, vēlāk muižkungs Apsītis un vagars Siliņš. Buržuāziskās Latvijas laikā tur ierīkots klubs. No 1963. līdz 1968. gadam pilī darbojās kolhoza “Komuārs” kantoris un klubs. Atradās arī bibliotēka. Šobrīd ēka atrodas sabrukuma stāvoklī. Muižas apbūvē ietilpa arī klēts un ūdenstornis.