Preiļu muižas pils

Preiļu vēsturiskā mantojuma lielākais lepnums ir Preiļu muižas komplekss ar krāšņo pili un skaisto parku, kas ir Latvijā lielākais ainavu parks pilsētas teritorijā. Liriska, nedaudz sentimentāla ainavu parka veidolu tas ieguva 19. gs., līdz tam 18. gs. beigu vēstures avotos ir informācija par augļu dārzu pie vecās kungu mājas. Parka platība ir 47 ha, no tiem apmēram 13 ha aizņem parka dīķi un kanāli. Preiļu muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet Preiļu pils pārstāv historisma laikmeta arhitektūru un ir viens no spožākajiem neogotikas piemēriem Latvijā.
Viduslaikos Preiļu novads piederēja Livonijas ordenim, bet no 1382. gada Preiļi nokļuva Borhu dzimtas pārvaldībā  – sākumā kā lēnis un vēlāk kā dzimtas īpašums.  

1784. gada ģenerālmērīšanas laikā sastādītajos Latgales zemju aprakstos minēta koka kungu māja bez sīkāka apraksta.

Grāfa Jozefa Heinriha fon der Borha (1764–1835) laikā tika uzsākta pils būvniecība, uzbūvējot ēkas vecāko daļu, kuru vēlāk gotizējot pārbūvēja un paplašināja viņa dēls Mihaels Jozefs fon der Borhs (1806–1881). Pilī atradusies milzīga bibliotēka, bet virs pils centrāls daļas – grāfu Borhu dzimtas ģerbonis ar 3 kraukļiem, no kura aizgūts Preiļu pilsētas ģerbonis – 1 krauklis zelta fonā. 1866. gadā Mihaels Borhs savus īpašumus sāka izpārdot un pilij nomainījās vairāki īpašnieki, līdz 1924. gadā tajā tika ierīkota Preiļu Divgadīgā lauksaimniecības skola. Pēc Otrā pasaules kara līdz 1963. gadam pilī darbojās Preiļu 1. vidusskola, pēc tam – dažādas iestādes. 1978. gadā pils izdega un stāvēja pamesta, līdz 2016. gadā tika uzsākta pils atjaunošana.
No muižas saimniecības ēkām saglabājies 19. gs. neogotikas formās celtais stallis, vārti ar smailloka arkām, kalpu māja, vārtsarga namiņš un kapela. 1817. gadā celtajā  un 2006. gadā renovētajā muižas kapelā apskatāmas Itālijas, Spānijas un Nīderlandes renesanses laikmeta gleznotāju darbu reprodukcijas un tēlnieces Ēvī Upenieces skulptūras. 2009. gadā renovētajā muižas vārtsarga namiņā iekārtota Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja atklātā krātuve. Senatnē parkā atradās daudz vairāk saimniecisku ēku un to greznoja arī neskaitāmas skulptūras un tiltiņi, tējas namiņi un paviljoni ar izsmalcinātām mēbelēm.

Jau no 2016. gada Preiļu pils tiek atjaunota, pašlaik tās 1. stāvs daļēji pieejams apmeklētājiem tikai pasākumu laikā.