Līksnas muižas pils

Līksnas muižas (Lixten, Liksno) kungu mājas paliekas atrodas Augšdaugavas novada Līksnas pagasta Līksnā. Līdz Pirmajam pasaules karam muiža bija Plāteru-Zībergu dzimtas īpašumā.

Daugavas labajā stāvkrastā celtā Līksnas muiža vairākus gadsimtus piederēja Līdingshauzenu – Volfu dzimtai, bet no 1727. gada vēlākajam Inflantijas vaivadam Jāzepam Zībergam (poļu: Jozefat Zyberg).

Viņa mazmeita Izabella Helēna (1785—1849) 1803. gadā apprecējās ar grāfu Mihalu Plāteru (1777—1863), turpmāk dzimtas uzvārds bija Plāteri-Zībergi.

No 1815. gada Līksnas muižā kopā ar māti dzīvoja vēlākā poļu un lietuviešu nacionālā varone Emīlija Plātere.

 Muižas kungu māja 19. gadsimta vidū pārbūvēta gotiskā stilā.

1861. gadā kungu māja izdega.

To atjaunoja no 1878. gada līdz 1880. gadam pēc arhitekta V. Neimaņa projekta. Līksnas muiža tika izpostīta Pirmā pasaules kara laikā. Pēc tam atlikušie mūri pamazām sagruva, šodien no tiem palicis pāri tikai fragments.

Līksnas muižu mantoja Henriks Plāters-Zībergs (1811—1903), pēc viņa Jans Kazimirs Jozefs Plāters-Zībergs (1850—1922), kurš to pārvaldīja līdz 1918. gadam. Muižas kungu māja 19. gadsimta vidū bija pārbūvēta gotiskā stilā, bet 1861. gadā izdega.

No 1878. gada līdz 1880. gadam pili atjaunoja pēc Daugavpils pilsētas arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta.

Tā kā Pirmā pasaules kara laikā Līksnas muiža vairākus gadus atradās frontes līnijas tuvumā, to sašāva vācu artilērija. Pēc kara muiža vairs netika atjaunota.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Līksnas muižu sadalīja 254 jaunsaimniecībās 1391 ha kopplatībā.