de

Kārlis Vestens

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
16.10.1900
Tot:
24.09.1978
Zusätzliche namen:
Vestēns
Kategorien:
Geboren in Lettland, Violonist
Nationalitäten:
 lette
Friedhof:
Stokholma, Sandborgas kapsēta, Sandsborgskyrkogården

Vijolnieks Kārlis Vestens dzimis galdnieka ģimenē Rīgā. Ģimenē trīs bērni: Kārlis, Lūcija, Natālija. Kārlis jau pamatskolas vecumā apmeklē Blūma mūzikas skolu. Tēvs ļoti mīlējis mūziku. Uz saviem mūzikālajiem bērniem bijis tik lepns, ka vēris logu vaļā, kad tie mājā spēlējuši. Bērni spēlēšanu uzskatījuši tikai par vingrināšanos un slepus mēģinājuši logu aiztaisīt, par ko saņēmuši rājienu: "... spēlēšana ir gods, ne kauns, ko nedrīkstētu visa iela dzirdēt."
Lūcija jaunībā Igaunijā spēlējusi kinematogrāfos klavieres un kontrabasu, vēlāk Rīgā atvērusi kosmētisku uzņēmumu, mirusi ASV. Natālija pelnījusi maizi ar vijoles spēli restorānā, apprecējusi būvuzņēmēju Falku. Abas māsas kļuvušas materiāli labi nodrošinātas. Natālija mirusi Polijā.
Kārlis savu pirmo vijoli mantojis no vectēva, Siguldas pagasta Cūkaiņu māju saimnieka, un to kā lielu dārgumu pārvedis uz Rīgu, audekla miltumaisā iesietu. Ar Blūma mūzikas skolas zināšanām viņš 1921. gadā iestājas Latvijas konservatorijā prof. Ed. Lučīni klasē, bet pēc viņa nāves (1922.) turpina prof. A. Meca klasē un kursu beidz 1926. gadā. Studiju laikā K.V. pelnījis dienišķo maizi, spēlēdams dažādos ansambļos Rīgā. Pēc konservatorijas nobeiguma ar stipendiju papildinās pie O. Sevčika Prāgā un H.Marto. Jau kopš 1922. gada K.V. ir Nacionālās operas 1. vijolnieks, vēlāk koncertmeistars, arī ilggadējs Liepājas filharmonijas orķestra koncertmeistars
1944. gadā Vestens dodas bēgļu gaitās uz Vāciju, bet 1947. gadā nonāk Zviedrijā. Līdz pensionēšanās laikam K.V. ir Norčēpingas orķestra 1. vijolnieks, vairāku vijoļkoncertu solists. Kārļa Vestena muzicēšana raksturo temperamentu, intensivitāti, plašu toni, izkoptu tehniku. Viņš moži interesējas par mūzikas pasaules notikumiem un savu latviešu kolēgu gaitām. Latvijā bija precējies ar Nacionālās operas baletsolisti Tatjanu Šmiti, Zviedrijā — ar dzejnieci Mirdzu Čuibi-Cedriņu. Vestenam veselību sagrauj grūta slimība, kas paver mūžības vārtus 1978. gada 24. septembrī. Aizgājējs pārpelnots un apglabāts Stokholmā, latviešu kopīgajā atdusas vietā Meža kapos.

Avots: "Latvju mūzika", 01.01.1983

***

Herr

apglabāts 1978-09-24

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Tatjana VesteneTatjana VesteneEhefrau02.09.1913
        2
        Mirdza ČuibeEhefrau15.09.191700.01.2009
        3Arnolds ČuibeArnolds ČuibeSchwiegervater00.00.188128.06.1941
        4
        Leons ČuibeSchwager30.08.191500.00.2010
        5Arnolds Nikolajs ČuibeArnolds Nikolajs ČuibeSchwager00.00.190828.06.1941
        6
        Arnolds Nikolajs ČuibeSchwager28.02.190827.06.1941
        7Berta RodeBerta RodeBekanntschaft01.04.190921.08.1971
        8Fricis RodeFricis RodeBekanntschaft05.09.188704.02.1967
        9Jānis  DūmiņšJānis DūmiņšSchüler30.03.192215.10.2011

        Keine Termine gesetzt

        Schlagwörter