de

Miķelis Rozentāls

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
03.08.1907
Tot:
10.11.1952
Burial Datum:
15.11.1952
Mädchenname:
Maris Miķelis Rozentāls
Zusätzliche namen:
Māris
Kategorien:
Künstler, Maler
Nationalitäten:
 lette
Friedhof:
Cimetière de la Forêt (Riga)

***

Maris Miķelis Rozentāls, bernībā saukts arī par Mikki, dzimis Rīgā, 1907.gada 3.augustā. Tēvs – gleznotājs Janis Rozentāls, māte somu dziedātāja Ellija Forsele-Rozentāle. Bez viņa ģimenē vēl bija vecākas māsas: Laila Gedde (1903 – 1977), Irja Ausma (1906 – 1984). Viņš bija vienīgais no Rozentālu bērniem, kurš izvēlējās sekot tēva pēdās un kļuva par gleznotāju.

Miķeļa Rozentāla pirmie dzīves gadi pavadīti Rīgā, Konstantīna Pēkšēna un Eižena Laubes projektētajā namā Alberta ielā 12 – 9, kur šodien atrodas Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs. Miķelis Rozentāls savulaik bija liecinieks, kā tapa Jaņa Rozentāla glezna Princese ar pērtiķi, atmiņā palika arī neparastais modelis – pērtiķītis, kurš gleznas tapšanas laikā ik rītu ieradies mākslinieka darbnīcā līdz ar savu īpašnieku – čigānu tautības leijerkastnieku: " Katru rītu Alberta ielā 12 ieradās čigāns ar pērtiķīti. Pērtiķīti tēvs izmantoja kā modeli, un čigāns par katru dienu saņēma 1 rubli."

Vasaras ģimene pavadīja Majoros (Jūmalā) un Somijā,  it sevišķi Forselu ģimenes vasaras mājā Nummelā, 50 km no Helsinkiem. 

1915 gadā, pēc kara sākšanās, ģimene pārcelās uz Somiju, kur Miķelis uzsāka skolas gaitas. Pastāvīga pajumte tika atrasta Helsinkos Kulosāri salā, savrupmājā, kur ”…ūdens no rītiem sasala uz grīdas un sienas bija apsarmojušas.” Tomēr ģimene bija pasargāta. 

1916. gada 26.  decembrī  nomira tēvs, gleznotājs Janis Rozentāls.

1920. gadā Ellija ar bērniem atgriezās Latvijā. Savu izvēli Ellija motivē šādiem vārdiem: “Lai man būtu iespēja audzināt Rozentāla bērnus par tādiem pat patriotiem, kāds bija viņu tēvs, es nevarēju un negribēju saraut sakarus ar latvju tautu."

Pēc īsa sagatavošanās posma pie gleznotāja Fridriha Milta, 1938. gadā Miķelis Rozentāls sāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. 

1942. gadā 17. Jūlijā viņš pabeidza akadēmiju ar Ģederta Eliasa vadītajā Figurālās glezniecības meistardarbnīcā tapušo diplomdarbu „Rūķi” – 19. gs. nogalē Pēterburgā studējošo latviešu mākslinieku izveidotās biedrības grupas portretu (Pēterburgā deviņdesmitajos izveidojās latviešu intelektuāļu biedrība "Rūķis", kurā iesaistās Pēterburgā studējošie mākslinieki, komponisti, rakstnieki). Līdzās Ādamam Alksnim, Johanam Valteram, Vilhelmam Purvītim u.c., atveidojot arī savu tēvu Jani Rozentālu. Viņa diplomdarbs “Rūķi” ir pirmais grupas portrets latviešu tēlotājā mākslā.

Svarīga nozīme Miķeļa Rozentāla biogrāfijā ir pedagoģiskajai darbībai. No 1944. līdz 1948. gadam viņš strādāja Latvijas Mākslas akadēmijā, bet no 1948. līdz 1952. gadam – Rīgas Daiļamatniecības vidusskolā (vēlākā Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola, tagad Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola).

Arhitekts Atis Rozentāls, zobu tehniķis Lauris ir viņa dēli, interjera māksliniece Ieva Rozentāle – meita.

Būt gleznotājam un ģimenes tēvam, saglabāt savu nostāju un pārliecību politiski sarežģītajā un trūcīgajā pēckara laikā nebija viegls uzdevums. Miķeļa Rozentāla veselību iedragāja smaga slimība. Sākotnēji kļūdaina diagnoze un novilcināta ārstēšana bija par iemeslu pāragrajai Miķeļa Rozentāla nāvei 1952. gada 10. novembrī, 45 gadu vecumā. Vēlu sācis savu ceļu mākslā, viņš nepaspēja līdz galam izteikt savu talantu, tomēr ir ieguvis paliekošu vietu Latvijas mākslas vēsturē.

Miķeļa Rozentāla māksla atbilst 20. gadsimta 30. gadu nogalē populārajai jaunreālisma tendencei, lai gan atsevišķos darbos jūtamas arī modernisma ietekmes. Gados pēc Otrā pasaules kara nācās respektēt oficiālās prasības, gleznojot tematiskas kompozīcijas, kas atspoguļo strādnieku darba dzīvi u.tml., taču M. Rozentāla būtībai un raksturam vairāk tuvi noskaņās klusināti, liriski darbi, visbiežāk – portreti un ainavas. Tie veidoti klusinātos, brūnganos toņos, īpaši akcentējot gaismas un ēnas attiecības. Visi viņa radītie portreti izstaro gaismu un sirsnību.

Mākslas kritiķis un vēsturnieks Jānis Siliņš, rakstot par Miķeļa Rozentāla daiļradi, saka: „Kopdams tonalitātē pamatotu glezniecisku izteiksmi, Rozentāls iekļaujas liriski intīmajā mūsu mākslas zarojumā, to reprezentēdams ar savu personīgo un savas paaudzes zīmi.”

Avots: Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja vadītāja Dace Vosa.

Ursache: Rīgas dome

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Janis RozentālsJanis RozentālsVater18.03.186608.01.1917
        2Elli  ForssellElli ForssellMutter26.10.187125.06.1943
        3
        Atis RozentālsSohn25.06.193500.00.2007
        4
        Jānis Lauris RozentālsSohn05.07.193220.06.1989
        5
        Ieva RozentāleTochter
        6Laila ViļumsoneLaila ViļumsoneSchwester16.09.190328.11.1977
        7
        Irja Ausma GopperSchwester12.01.190622.08.1984
        8
        Fausta RozentāleEhefrau13.10.190528.05.1980
        9
        Elizabete ForseleOnkel
        10Alexander Alarik BöökAlexander Alarik BöökOnkel23.07.186006.07.1936
        11Anna ForseleAnna ForseleTante20.11.188210.06.1970
        12
        Anna ŠillereTante00.00.1857
        13
        Miķelis RozentālsNeffe26.04.194523.07.2022
        14
        Ausma RozentāleSchwiegertochter10.11.192624.09.2017
        15
        Raimonds ViļumsonsSchwager08.10.190817.01.1933
        16Miķelis GoppersMiķelis GoppersSchwager13.06.190805.11.1996
        17Miķelis RozentālsMiķelis RozentālsGroßvater00.00.182600.00.1905
        18
        Adolf Theodor KoskenalhoGroßvater23.06.183713.05.1909
        19
        Anna Vendla Augusta BonsdorffGroßmutter01.06.184930.08.1897
        20Karolina ForssellKarolina ForssellGroßmutter09.03.182518.10.1898
        21Lavīze RozentāleLavīze RozentāleGroßmutter00.00.182500.00.1902
        22Eduards ŠillersEduards ŠillersCousin16.08.188916.07.1938

        Keine Termine gesetzt

        Schlagwörter