Pēteris Lauberts

Baptistu garīdznieks, grāmatu izdevējs Pēteris Lauberts dzimis 1875.gada 7.jūnijā Mores pagastā. No 1899. līdz 1903.gadam mācījies baptistu seminārā Hamburgā. No 1903. līdz 1907.gadam bijis mācītājs Ventspilī, pēc tam Gramzdā (1907–1913),  Jelgavā (1908–1915 un 1918–1923), Liepājas Ciānas draudzē (1922–1932 un 1945–1946) un Liepājas Pāvila draudzē (1944 –1948).

1930.gadā viņam apstiprināts mācītāja amata nosaukums. Sarakstījis "Dievs un cilvēks" (1906); "Jaunā Derība ar paskaidrojumiem" (1907); "Pasaules pēdīgās dienas" (1920); "Mūslaiku jautājumi par Svēto Garu" (1921) un citas.

Miris 1964.gada 8.aprīlī Jelgavā. Apbedīts Jelgavas Baložu kapos, kur tēlnieks Zezostris Ķēde veidojis piemiņas zīmi.

Avots: "Laiks", 29.04.1964

          www.irliepaja.lv