de

Emīlija Brīvkalne

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
01.08.1909
Tot:
26.01.1984
Zusätzliche namen:
Freibergs, Freiberga
Kategorien:
, Wissenschaftler
Nationalitäten:
 lette
Friedhof:
Rīga, Jaunciems, Jaunciema kapi

1909.01.08. Jaunsvirlaukas pagasta „Deņģeros" - 1984.26.01. Rīgā, apbed.Jaunciema kapos

Zinātniece, arheoloģe, seno zemgaļu vēstures pētniece.

E. Brīvkalnes dzimtas uzvārds bija Freibergs, bet 30. gadu beigās sekojot patriotiskajam aicinājumam latviskot uzvārdus, E. Brīvkalne pieprasa uzvārda latviskošanu, kas arī ar 1940.gada 2.aprīļa Iekšlietu ministrijas lēmumu viņai tiek atļauts.

Skolas gaitas E. Brīvkalnei sākas Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenes 6-gadīgajā pamatskolā. Pamatskolas kursu E. Brīvkalne sekmīgi nokārto divos gados (1924.-1926.), bet 1930. gadā ar teicamām sekmēm beidz Jelgavas valsts sieviešu ģimnāziju. Tālāk seko mācības Latvijas Universitātē Vēstures fakultātē (1930.-1941.) Līdztekus studijām E. Brīvkalne uzsāk darba gaitas. 1934. gadā neilgu laiku strādā Latvijas vēstures muzejā, bet kopš 1935. gada ik vasaru piedalās pilskalnu izrakumos (Klaņģu kalnā, Talsos, Mežotnē). No 1936.-1939. gadam un 1941. gadā strādā Pieminekļu valdē par fotogrāfi, bet no 1941.gada novembra līdz 1943. gadam - par sekretāri.

1942. gadā E. Brīvkalne veikusi apzināšanu Zemgalē Codes, Svitenes, Vecsaules, Jelgavas, Bauskas, Zālītes, Mežotnes, Jaunsvirlaukas pagastos, kuros tiek apzinātas 29 senatnes pieminekļu un senlietu atradumu vietas.

1944. gadā E. Brīvkalne aizstāvēja maģistra darbu ”Mežotnes pilskalna depozīts” Pētījumā aplūkots 1939. gada Mežotnes pilskalna izrakumos zem, nodegušajiem zemgaļu pils koka nocietinājumiem uzietais sievietes rotu depozīts. Darbā izsekots depozītā atrasto rotu formu attīstībai, hronoloģijai un izplatībai Baltijas reģionā Darbs glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. 2009. gadā maģistra darbs izdots sakarā ar arheoloģes 100. gadskārtu (Brīvkalne E. Mežotnes pilskalna depozīts. Rīga, 2009. 23.-61.lpp.)

1945. gadā E. Brīvkalne sāk strādāt Centrālajā Valsts vēstures muzejā Arheoloģijas nodaļā par vecāko zinātnisko līdzstrādnieci, bet 1946. gada decembrī tiek iecelta par Senatnes pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītāju. 1947. gada vidū sakarā ar muzeja darbības pārkārtošanu viņu pārceļ atpakaļ uz Arheoloģijas nodaļu, bet drīz vien E. Brīvkalne pāriet darbā par zinātnisko līdzstrādnieci Zinātņu Akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūtā.

Pētnieces zinātnisko interešu lokā bija Latvijas pilskalni un zemgaļu materiālā kultūra. E. Brīvkalne vadījusi Kuldīgas pilskalna, priekšpils un plašās apmetnes robežu noteikšanu dabā. Kopā ar arheologu Ādolfu Stubavu 1950.gadā sastāda Latvijas pilskalnu karti, bet 1951. un 1952. gadā instrumentāli uzmēra Dobeles pilskalnu un senpilsētu.

1949.gadā E. Brīvkalne veikusi Mežotnes senpilsētā pārbaudes izrakumus un noteikusi senvietas platību (ap 13 ha), bet 1951.gadā E. Brīvkalnes vadībā uzsāka plašus izrakumus Tērvetes senvietu kompleksā- pilskalnā, priekšpilī, senpilsētā, kapulaukā. Šie izrakumi turpinājās 10 gadus, tika izpētīta gandrīz puse no pilskalna plakuma. Izrakumu gaitā atsegti unikāli priekšmeti- uz māla plāksnes iegravētu stabulētāja attēlu, krāšņu jostu depozītu un vairākus tūkstošus bronzas rotu, darba un amatniecības rīkus, ieročus. Tērvetes izrakumi fiksēti vairāk kā 1000 laukumu, profilu un atsegto objektu plānu zīmējumos. E. Brīvkalne panākusi Tērvetes arheoloģisko senvietu kompleksa aizsardzību.

E. Brīvkalne līdztekus arheoloģisko izrakumu darbam vāca materiālus un plānoja arī disertāciju, konsultējās ar Hariju Mooru par disertācijas tēmu, kas bija saistīta ar zemgaļu pilskalniem un pilskalnu apmetnēm. Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā saglabājies pētījuma uzmetums par šo tēmu.

E. Brīvkalne bijusi arī Latvijas Dabas un vēstures biedrības biedre.

1963. gadā E.Brīvkalne pēc smaga insulta spiesta no darba institūtā aiziet. Mūža nogali E. Brīvkalne pavada Gaiļezera pansionātā, mirusi 1984.gada 26. janvārī. Apbedīta Jaunciema kapos pansionāta sektorā. Savu bibliotēku E. Brīvkalne novēlēja Latvijas vēstures institūtam, liekot pamatus Arheoloģijas nodaļas zinātniskajai bibliotēkai. 

E. Brīvkalnes laikabiedri atceras viņu kā kolorītu personību, ar labām zināšanām arheoloģijā un arheoloģisko izrakumu metodikā, kas apgūta profesora F.Baloža semināros un izrakumos pie pirmskara redzamākajiem arheologiem V. Ģintera, A. Karnupa.

E. Brīvkalnes 14 publikācijas veltītas Mežotnes un Tērvetes pilskalna arheoloģiskajam materiālam. LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģisko materiālu krātuvē glabājas 13 pārskati par veiktajiem izrakumiem, izrakumu pirmdokumentācija, plāni un fotogrāfijas.

E. Brīvkalnes paveiktajam seno zemgaļu izpētē ir paliekoša vērtība Latvijas senākās vēstures historiogrāfijā. Detalizētais rakstīto ziņu un arheoloģisko liecību izklāsts par Mežotni, pilskalna apbūves un nocietinājumu rekonstrukcija, Tērvetes pilskalna vēsturiskā nozīme nozīmīgi un pamatīgi pētījumi par senajiem zemgaļiem, tāpat arī pētījums par Tērvetes pilskalna amatniecības darinājumiem (metāla, koka un kaula apstrādāšanai izmantotajiem darba rīkiem), saktu klasifikācija un hronoloģija.

Avots: jelgavasbiblioteka.lv

          http://en.lulfmi.lv

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Valdemārs Valdis  ĢintersValdemārs Valdis ĢintersArbeitskollege27.11.189924.07.1979
        2
        Ādolfs KarnupsArbeitskollege10.01.190429.06.1973
        3Francis BalodisFrancis BalodisLehrer07.08.188208.08.1947

        Keine Termine gesetzt

        Schlagwörter