de

Rolfs Ekmanis

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.

Rolfs Ekmanis,pazīstams arī ar pseidonīmu Māris Rauda, ir latviešu literatūrzinātnieks.

Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) dalīborganizāciju balsojumā par 2015. gada PBLA Balvas laureātu izraudzīts Arizonā, ASV dzīvojošais literatūrzinātnieks un sabiedriskais darbinieks Rolfs Ekmanis. PBLA Balvai Rolfu Ekmani izvirzīja Amerikas latviešu apvienība par viņa ilggadēju un pašaizliedzīgu ieguldījumu žurnāla “Jaunā Gaita” izdošanā, latviešu literatūras un kultūrvēstures atpazīstamības veicināšanu un saišu stiprināšanu starp radošajiem darbiniekiem Latvijā un latviešu mītnes zemēs pasaulē.

Rolfs Ekmanis ir dzimis 1929. gada 10. februārī Rīgā, bet pēc Otrā pasaules kara kopā ar ģimeni izceļojis uz ASV, kur viņš 1957. gadā ieguva maģistra grādu slāvistikā un Austrumeiropas zinībās, bet vēlāk savā doktora disertācijā Indianas Universitātē pievērsās Padomju Krievijas un padomju varas okupētās Latvijas literatūras saišu izziņai. Sākot ar 1963. gadu, vairāk nekā 40 gadus, Ekmanis strādājis par slāvistikas un baltistikas profesoru Arizonas štata universitātē, padziļināti pievēršoties Padomju laika un Baltijas valstu literatūras analīzei un publicējot virkni rakstu, pārskatu un grāmatu latviešu, angļu un vācu valodā.

“Rolfs Ekmanis ir nenoliedzami viens no prominentākajiem, ja ne pats prominentākais latviešu sovjetologs ar plašām zināšanām it sevišķi latviešu kultūras un sabiedriskajās norisēs okupētajā Latvijā,” norāda Latvijas Okupācijas muzeja biedrības priekšsēdētājs Valters Nollendorfs, kurš līdzīgi kā citi Ekmaņa pazinēji izceļ viņa enciklopēdisko zināšanu apjomu un amplitūdu.

Neraugoties uz savu atpazīstamību literatūrzinātnieku aprindās un ilggadējo darbību latviešu literatūras un kultūrvēstures pētniecībā, Rolfa Ekmaņa vārds plašākai sabiedrībai, iespējams, ir mazāk pazīstams, jo, kā to skaidro viņa līdzgaitnieki, Ekmanis darbojies ļoti pašaizliedzīgi un mērķtiecīgi, bet “bez publiskas izcelšanās”. Turklāt daļu no savas radošās darbības, būdams “Radio Brīvā Eiropa” korespondents no 1975. līdz 1990. gadam un Pasaules Brīvo latviešu apvienības žurnāla “Latvija Šodien” redaktors no 1980. līdz 1991. gadam, Ekmanis strādājis, “slēpjoties” aiz pseidonīma Māris Rauda. Jāatzīmē, ka no 1990. līdz 1993. gadam Ekmanis bija iecelts par Radio Brīvā Eiropa latviešu redakcijas vadītāju un viņa laikā arī tika nodibināts šīs radio stacijas birojs Rīgā, pirmais šāds birojs bijušajā PSRS teritorijā.

Rolfa Ekmaņa vārds kļuvis plašāk pazīstams latviešu literārajās aprindās saistībā ar viņā ilggadējo un pašaizliedzīgo darbību žurnāla “Jaunā Gaita” redakcijā, kurā viņš sācis darboties pirms 50 gadiem, bet kuras vadību sabiedriskā kārtā un bez atlīdzības pārņēmis deviņdesmito gadu beigās. Par šo izdevumu Ekmanis savulaik rakstījis: “Viens no žurnāla galvenajiem uzdevumiem ir stimulēt latviešu intelektuālo dzīvi, uzturēt garīgo možumu, un ne tikai trimdā. Ar gandarījumu jākonstatē, ka no tā vēl joprojām neatvirmo putekļu elpa.” Šogad “Jaunā Gaita”, lielā mērā pateicoties Ekmaņa un citu uzticamu redakcijas līdzstrādnieku ieguldījumam, atzīmēja savu 60. jubileju. “Tas ir Rolfa nopelns, ka žurnāls vēl aizvien ir tik augstā līmenī un ir saglabājis savu nozīmi gan šejienes, gan Latvijas lasītāju vidū,” raksta Teksasā dzīvojošā māksliniece, “Jaunā Gaita” redakcijas locekle Linda Treija. Tikmēr “Jaunā Gaita” pirmais redaktors, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības priekšsēdētājs Valters Nollendorfs norāda, ka “nepārtrauktas iznākšanas ziņā Jaunā Gaita tuvojas latviešu žurnālu noturības rekordam.”

Rolfa Ekmaņa interesei par Latvijas literatūru ir sena vēsture. Kopš pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigām Ekmanis centies visādos veidos piekļūt Latvijas publikācijām, uzsākot saziņu ar radošajiem darbiniekiem Latvijā. Par šo darbību nereti izpelnījies asu kritiku un nosodījumu trimdas latviešu sabiedrībā, kas pārmeta viņam Padomju latviešu literatūras propagandēšanu. Ekmanis vairākkārt lasījis latviešu literatūras kursus un referātus gan latviešu sabiedrībai ASV, gan saietos ASV, Zviedrijā, Vācijā, Šveicē. Jāatzīmē, ka Latviju pirmo reizi pēc izceļošanas Ekmanis varēja apciemot tikai 1990. gada beigās, jo bijis iekļauts Padomju Savienības “persona non grata” sarakstā par darbību “Radio Brīvā Eiropa”.

“Mani uzskati nekad nav tā īsti sakrituši ar trimdas tautiešu vairākuma viedokļiem. Nekad neesmu centies bruģēt ceļu uz bagātības kalngaliem, kā jau uz to norāda manis izvēlētā profesija. Nav arī nekad bijuši īpaši godkāri plāni. Nokļūšana Savienotajās Valstīs nekad nav bijis ne mans, nedz arī manu vecāku lolotais sapnis,” virtuālajā enciklopēdijā “Latvijas ļaudis” atrodams Rolfa Ekmaņa ieraksts. “Uzskatu sevi par Latvian, nevis American-Latvian un esmu lepns uz savu Latvijas pasi un pilsonību. Amerikā neviens man nekad neko no labas gribas nav pasniedzis uz paplātes, Amerika vienmēr ir un paliks trimdas zeme,” piebilst Ekmanis, kurš par savu dzīves uzdevumu uzskata latvietības saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.

Rolfs Ekmanis ir Amerikas latviešu apvienības, Latviešu Fonda biedrs un Latviešu rakstnieku apvienības biedrs. Kopš neatkarības atjaunošanas ticis uzņemts kā biedrs Latvijas Rakstnieku savienībā un Latvijas Zinātņu akadēmijā (ārzemju loceklis). Par nopelniem Latvijas labā 1999. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Meita - Indra.

.

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Arnolds EkmanisArnolds EkmanisVater00.00.190307.04.1978
        2
        Franciska EkmaneMutter

        Keine Termine gesetzt

        Schlagwörter