de

Jānis Viliberts Kļaviņš

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.

Dzimis Rugājos, miris Ņujorkā.

Jānis Viliberts Kļaviņš skolnieka gaitas sācis Balvos, pirmos studiju soļus spēris Rīgā. ... Jā, līdzīgi simttūkstošiem citu Latvijas patriot, viņš tēva mājās neatgriezās. Nevarēja samierināties ar asiņainās boļševistiskās okupācijas atjaunotni. Aiz muguras bija skaistie Latvijas brīvvalsts jaunības gadi: darbošanās Rugāju pagasta mazpulku un jaunsargu rindās, sportošanas panākumi vieglatlētikas disciplīnās, šaha uzvaras Bauskas pilsētas komandas sastāvā, vijoles spēle ģimnāzijas orķestrī. Trimdā 23 gadus vecais jauneklis sāka jaunu dzīves cēlienu, svēti apņemdamies tiklab savos vārdos kā darbos būt dzimtās Tālavas senču varoņgara cienīgs pēctecis. Autoritatīvās pasaules mēroga medicīnas un mūzikas šodien mums apliecina, cik spoži visus svešumā aizvadītos gadu desmitus šī svētā vēlme piepildīta. Jānis V. Kļaviņš ir medicīnas zinātņu doktors, profesors, pasaulslavens vēža pētniecības speciālists. Tai pašā laikā viņš arī mūsu vokālās mākslas Meistars. Ar 1950. gadu spoža kamerdziedoņa un izcila ārsta - medicīnas zinātnieka profesionālā darbība spēcīgi izvērtusies ASV. Tur trimdas latviešu un cittautu sabiedribā plaši pazīstamais mūzikas mākslinieks vienlaikus kļuva par starptautiski atzītu medicīnas zinātņu doktoru vairāku ASV augstāko mācībiestāžu un kopš 1963. gada līdz pensijai - Ņujorkas pavalsts Kolumbijas un Kornela universitātes profesoru. Apbrīnojams ir J. V. Kļaviņa zinātnisko konferenču un koncertdarbības vēriens. Tas aptver gan ASV, Kanādas, Venecuēlas un Eiropas, gan Austrālijas, Japānas, Ķīnas, pat Āfrikas kultūras centrus. Plašs ir arī vairāk nekā sešu gadu desmitu patstāvīgajā mūziķa dzīvē uzkrātais repertuārs. No Rietumeiropas autoriem it īpaši tuva ir Franča Šūberta vokālā daiļrade. Par tās perfekto izpratni latvju mūzikas māksliniekam savā laikā Vīnē pasniegts Šūberta biedrības laureāta diploms. Protams, dziedoņa priekšnesumos galveno daļu aizņem latviešu skaņražu - viņa laikabiedru un klasiķu solo dziesmas. Tostarp pamatīgi apgūts vecmeistara - prof. Jāzepa Vītola vokālās kamermūzikas devums. Visu 108 solo dziesmu ieskaņojums četru cietripu (tvartu) albumā - kamerdziedoņa J. V. Kļaviņa un koncertmeistara prof. Anatolija Bērzkalna radošā mūža pašaizliedzīgais kapitāldarbs (izdots Rīgā, 1988) - ir jāuzskata par vienu no vītoliadas vēsturiski unikāliem latvju atskaņotājmākslas sasniegumiem. Apliecinājums J.V. Kļaviņa vispusīgās radošas personības nopelniem ir Triju Zvaigžņu ordenis, ko profesoram astoņdesmitā dzimšanas gadā (2001) Rīgā personiski pasniedza Latvijas Valsts prezidente. Augstais apbalvojums vainago ārvalstu un latviešu trimdas organizāciju piešķirtos Goda diplomus, prēmijas, dažādus citus atzinības apliecinājumus, kas tiklab mūzikas mākslā, kā onkoloģijas pētniecībā un medicīnas pedagoģijā iegūti Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļa, LU Goda doktora profesora J.V. Kļaviņa nenogurdināmajā, panākumiem bagātajā vērienīgā mūža ritējumā.
Muzikālajās rosmēs līdzdarbojušies ievērojami koncertmeistari pianisti (Hermanis Godess, Artūrs Ozoliņš, Use Sass, Hugo Strauss, Valdis Treimanis, Ventis Zilberts), tāpat viņa koncertprogrammās ietvertie 20. gs. otrās puses latviešu komponisti (Pauls Dambis, Romualds Kalsons, Aleksandrs Okolo-Kulaks, Knuts Lesiņš, Brigita Ritmane, Arnolds šturms). Tie visi ir Meistara vokālās mākas cienītāji. Sevišķi cieša kopdarbība dziedonim bijusi ar jau minēto latviešu trimdas mūziķu izcilību - pianistu, ērģeļnieku, komponistu profesoru Anatoliju Bērzkalnu. Abu mūziķu radošajā "duetā" ieskaņotas un gan trimdā, gan pēc tam atkārtoti Latvijā (par to pateicība dziedoņa paša materiālajam nesavtīgumam) interesentu rīcībā nodotas visas Emīla Dārziņa solo dziesmas. Tas pārliecinoši pierāda, cik tuvs Latgales latvju dēlam ir romantiski sapņainais, dziļi traģiskais dārziņiskais mantojums. Līdz ar monumentālo Jāzepa Vītola vokālās kamermūzikas albumu, kā arī ar Rīgā no jauna publicēto seno latviešu ziņģu ieskaņojumu, tas uz mūžu mūžiem dokumentē Jāņa V. Kļaviņa nevainojami izkoptā bass-baritona daudzkrāsainību, viņa dziedājumu emocionālo patiesīgumu un vīrišķīgi kaismo spēku.

Profesors ir piecu bērnu tēvs (kopā ar dzīvesbiedri - pazīstamo latvju tēlnieci Minjonu Kļaviņu) un sešu mazbērnu vectētiņš.

Grāmata: "Jānis V. Kļaviņš zinātnē, mūzikā, mākslā, 2017.g.

      ****

2019.gadā nodibināta prof. Jāņa Kļaviņa piemiņas stipendija, kas paredzēta talantīgam onkoloģijas pētniecībā iesaistītam Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes maģistrantūras studentam.

Dēls - advokāts, mecenāts Filips Kļaviņš, dz.1961.g., precējies ar aktrisi, režisori Elitu Kļaviņu.

Avots: fonds.lv
 

Ursache: periodika.lv, ASV latviešu laikraksts "Laiks"

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Paulis  KļaviņšPaulis KļaviņšBrüder01.03.192827.01.2016
        2Matīss KļaviņšMatīss KļaviņšNeffe02.06.195329.07.2001
        3Hugo KrūmiņšHugo KrūmiņšSchwiegervater05.01.190116.04.1990
        4Marta KrūmiņaMarta KrūmiņaSchwiegermutter29.03.190806.02.2010
        5
        Zeltīte KļaviņaSchwägerin20.11.1924
        6Fridrihs MiltsFridrihs MiltsFreund21.12.190605.11.1993

        Keine Termine gesetzt

        Schlagwörter