Johans Georgs Bitners

Bitneru dzimta cēlusies no Silēzijas un kopš 18. gadsimta vidus dzīvo Kurzemē. No 1757. līdz 1862. gadam bez pārtraukuma mācītāji Bitneri kalpo Zlēku draudzē.

Studējis Kēnigsbergas (1797-1798) un Halles universitātēs (1801-1802) teoloģiju.

Zlēku muižas draudzē kalpojis kā mācītājs no 1803. gada līdz 1862. gadam.
1834. gadā izdevis latviešu valodā, paša izstrādātā ortogrāfijā veidotu “ABC priekš Zlēkas skolas”, kas ir viena no pirmajām ābecēm latviešu valodā un 1842. gadā “ABC für die Schlecksche Schule”.

Bijis aizrautīgs 18.gs. racionālās lauksaimniecības piekritējs un kartupeļu stādīšanas un uzturā lietošanas aizsācējs. Bijis sešpadsmit ar dabaszinātnēm saistītu biedrību biedrs.

Divas viņa publikācijas – “Kartupeļu audzēšana” un “Koku stādījumi” – izpelnījušās balvas.
Jau kopš 19.gs. vidus pētījis Latvijā senāko no dabas rezervātiem - Moricsalu.

Nodarbojies ar entomoloģiju, savā darba kabinetā bija ierīkojis plašu tauriņu un vaboļu kolekciju.
Viņa dēls, Georgs bijis Kabiles muižas mācītājs, viņa nopelns bijis saistāms ar 1844. gadā izdoto pirmo plašāko latviešu tautasdziesmu izdevumu “Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes”, kurā ietvertas 2854 tautasdziesmas no kopumā aptuveni pieciem tūkstošiem Bitnera savāktajām.

Savukārt viņa meita Lisette Harmsen izdevusi 1913. gadā, vācu valodā, 127 lapaspušu biezu, vecajā drukā veidotu izdevumu “Ein altes Kurländisches Pastorat”. Lisettes vīrs bijis Popes muižas ārsts Dr. Viliam Harmsen