de

Teodors Nigulis

Geburt:
27.11.1923
Tot:
03.07.2020
Burial Datum:
10.07.2020
Kategorien:
Architekt
Nationalitäten:
 lette
Friedhof:
Rīgas 2. Meža kapi (Braslas kapi)

Piektdien, 2020.gada 3. jūlijā, 96 gadu vecumā mūžībā aizgāja mgr. Arch Teodors Nigulis (1923–2020).

Atvadīšanās no arhitekta Teodora Niguļa notiks piektdien, 10. jūlijā, pulksten 14.00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.

Teodors Nigulis dzimis un visu mūžu nodzīvojis Rīgā.

Rīgas Valsts Tehnikumā ieguvis būvtehniķa kvalifikāciju. Mācību un studiju laikā aktīvi sportojis LU sporta klubā vingrošanā un kalnu slēpošanā. Vēlākos gados sevi veltījis alpīnismam, medībām un ceļošanai. Pēc Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras fakultātes beigšanas 1950. gadā, strādājis par arhitektu un būvdarbu vadītāju lielākoties Cēsīs.

Kopš 1983. gada strādājis kā sertificēts brīvais arhitekts. Bijis kombināta "Māksla" Tēlniecības-Mākslas padomes eksperts – arhitekts un darbojies dažādu pieminekļu izvērtēšanas un tapšanas procesos.

Savas profesionālās darbības laikā ir projektējis plaša spektra celtnes. Kā viņš pats teica: "No šķūnīša līdz baznīcai". Kā raksta arhitekta tuvinieki, viņš nebaidījās no jauniem izaicinājumiem un pierādījums tam ir Siguldas trosu ceļa projektēšana (1960), Septītās dienas adventistu lūgšanu nams Cēsīs (1995), Cēsu pils parka estrāde (1962), Tīnūžu pamatskola (1996), restorāns "Pie Raunas vārtiem" (1973) un daudzas privātmājas.

"Teodors bija aizrautīgs Latvijas patriots un vēstures pētnieks visa mūža garumā. Pētījis un apkopojis Niguļu dzimtas izcelšanos Latvijā un ap to saistītos notikumus Mazsalacas apkārtnē, sadarbojies ar vēsturniekiem dažādu vēstures liecību saglabāšanas jautājumos: Cēsu pils, Riekstu kalns Cēsīs (2010), Āraišu komplekss, Svētā Meinarda sala Ikšķilē (1999) u.c," raksta arhitekta dēls Tenis Nigulis.

Vienmēr aktīvi darbojies sabiedriskajās organizācijās. Vadījis Latvijas Kultūras fonda kopu ar kuru kopā rūpējies par nu jau daļēji appludināto alpīnistu treniņvietu Oliņkalnu pie Pļaviņām. Daudzus gadus veltījis latviešu karavīru piemiņas saglabāšanai, aktīvi darbojoties Brāļu kapu komitējā, būdams tās valdes loceklis. Regulāri piedalījies Arhitektu savienības senioru tikšanās reizēs, daloties ar pārdomām par nozares aktualitātēm.

Organizējis Baltijas alpīnistu senioru salidojumus.

Kopš 1968. gada precējies ar tēlnieci Olitu Niguli (Rumbu) ar kuru kopā izaudzinājuši divus dēlus Indriķi un Teni.

Teodoru un Olitu saistīja ne tikai ģimenes saites, bet arī daudzi kopīgi darbi. Kopīgi projektēti un veidoti daudzi izcili pieminekļi:

  • 1905. gada piemineklis Talsos (1975),
  • Jāņa Bētiņa piemineklis Irlavā (1979),
  • Jāņa Akuratera piemineklis viņa dzimtajā vietā (1988),
  • Piemineklis Sarkanā terora upuru piemiņai Raunā (1999),
  • gleznotāja Kārļa Hūna kapa piemineklis Madlienas kapos (1972),

un tā ir tikai neliela daļa no viņa atstātā mantojuma.

Arhitekts daudz sadarbojies ar dažādiem Latvijas tēlniekiem, akmeņkaļiem un celtniekiem daudzu nozīmīgu pieminekļu un piemiņas vietu izveidošanā, atjaunošanā un labiekārtošanā: Siguldas kājnieku 7. pulka pieminekļa atjaunošana Alūksnē, Ernesta Brastiņa piemineklis Kronvalda parkā Rīgā (2006), tēlnieka Kārļa Baumaņa piemiņas plāksne Raunā (2016) u.c.

Teodors Nigulis kā Latvijas patriots piedalījies 1991. gada barikādēs Rīga un saņēmis Latvijas valsts apbalvojumu.

Arhitekta sabiedriskā un profesionālā darbība ir novērtēta arī ārpus Latvijas robežām. 2009. gada 16. jūnijā par Somijai nozīmīga somu jēgeru pieminekļa atjaunošanu Klapkalnciema brāļu kapos, piešķirts Somijas valsts Lauvas ordeņa bruņinieka pakāpes ordenis.

2019. gada 5. jūnijā arhitektam piešķirta Būvindustrijas Lielā balva kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā".

Ursache: delfi.lv

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1
        Indriķis NigulisRelative00.00.187821.02.1953
        Schlagwörter