Inese Ikstena
Inese Ikstena
- Geburt:
- 05.04.1968
- Tot:
- 05.06.2021
- Kategorien:
- , Deputat, Offiziell, Politiker
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Inese Ikstena bija latviešu ierēdne un politiķe, 13. Saeimas deputāte, kur ievēlēta no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta. Viņai bija darba pieredze nevalstiskajā sektorā, publiskajā pārvaldē un privātajā sektorā, kā arī viņa bija eksperte labā pārvaldībā, e-lietās, finansēs, Eiropas projektos un fondos
Izglītība
2002. gadā iegūvusi Sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
2014. gadā ieguvusi maģistra grāds valsts pārvaldē un uzņēmumu un iestāžu vadītāja kvalifikācijā Biznesa augstskolā Turība.
Karjera
No 2010. līdz 2017. gadam I. Ikstena strādāja kā eksperte Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāta D — finanšu instrumentu un reģionālajā programmā Briselē (Beļģija).
2011. gadā bija vecākā konsultante Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.
No 2011. līdz 2016. gadam bija arī padomes locekle Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.
2017. un 2018. gadā bija SIA "ACT" finanšu direktore un SIA "I&I Consulting" valdes priekšsēdētāja.
Politiskā darbība
I. Ikstena bija partijas "Latvijas Attīstībai" valdes locekle.
2018. gadā I. Ikstena tika ievēlēta 13. Saeimā no partiju apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta. I. Ikstena 13. Saeimā vadīja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegāciju, ir E-pārvaldības apakškomisijas sekretāre, Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedre un darbojas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijā un Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijā.
2019. gadā nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Precējusies ar Ēvaldu Ikstenu. Ģimenē uzauguši trīs bērni, viņu vidū Rasa Ikstena, dēls Oskars Ikstens, TV kultūras žurnāliste un filozofe Eva Ikstena (Johansone)
Māsa MAIJA VOILAKA,
Inese Ikstena nomira naktī uz 2021. gada 5. jūniju.
***
Ursache: wikipedia.org, news.lv
Keine Orte
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Vitālijs Voilaks | Vater | |
| 2 | Valentīna Voilaka | Mutter | ||
| 3 |  | Ojārs Ēriks Kalniņš | Arbeitskollege | |
| 4 |  | Pēteris Tabūns | Arbeitskollege | |
| 5 |  | Juta Strīķe | Arbeitskollege |
06.11.2018 | 13.Saeimas deputāti sanāk uz pirmo sēdi
20.11.2018 | Ievēlēti desmit no 16 Saeimas komisiju priekšsēdētājiem
25.05.2019 | Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas
08.07.2019 | Egils Levits stājas Latvijas Republikas prezidenta amatā
Levits ir sestā persona Valsts prezidenta amatā kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un desmitā persona kopš Latvijas valsts dibināšanas, ja par Valsts prezidentu skaita arī K. Ulmani (kurš gan amatā netika iecelts ar Saeimas balsojumu) J. Čakste, G. Ulmanis, V. Vīķe - Freiberga Valsts prezidenta amatā tika ievēlēti atkārtoti (pavadīja divus termiņus). 1973. gadā absolvēja Minsteres Latviešu ģimnāziju mēģināja studēt ķīmiju 1975. gadā uzņemts latviešu studentu korporācijā Fraternitas Lataviensis 1986. gadā kā diplomēts politologs beidza Hamburgas Universitātes Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politikas nodaļu kopš 1980.gadu beigām iesaistījās Latvijas politikā. piedalījies Latvijas Neatkarības deklarācijas sastādīšanā Iesaistījās nevalstiskajā organizācijā „Klubs 21” 1993. Ievēlēts 5. Saeimā no Latvijas Ceļa saraksta no 1993. līdz 1994. gadam No 1993. līdz 1994. gadam Valda Birkava valdībā Levits ieņēma tieslietu ministra un Ministru prezidenta biedra amatus. No 1994. līdz 1995. gadam bija Latvijas vēstnieks Austrijā, Ungārijā, Šveicē. 1995.gadā ievēlēts par Latvijas pārstāvi ECT. No 2004.gada Latvijas pārstāvis Eiropas Kopienu Tiesā / ES Tiesā, kur pilnvaras beigsies 2024.gadā. Levita vadītā komisija nāca klajā ar piedāvājumu par Satversmes preambulu. Pēdējos četros gados iesaistījās un komentēja aktualitātes Latvijā, arī bēgļu uzņemšanu un Stambulas konvenciju. 2016.gadā starp labāk apmaksātajām ES amatpersonām. 2018.gadā - "Gada Eiropas cilvēks Latvijā". Vairākkārt minēts kā potenciālais kandidāts Valsts prezidenta amatam; 2015.gadā - pieteiks oficiāli. 2019. gadā ievēlēts Valsts prezidenta amatā, Saeimai par to pirmoreiz balsojot atklātā balsojumā.
