Aivars Endziņš
Aivars Endziņš
- Geburt:
- 08.12.1940
- Tot:
- 21.11.2023
- Zusätzliche namen:
- Айварс Эндзиньш
- Kategorien:
- , , , Assistenzprofessor, Deputat, Juristen, Mitglied des lettischen Juristenvereinigung, Parlamentsabgeordnete, Politiker, Professor, Pädagoge, Richter, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Aivars Endziņš (8 December 1940 – 21 November 2023) was a Latvian lawyer and politician.
He graduated from the University of Latvia in 1968 and in 1977 attained a candidate of legal sciences degree. In 1997 he became a Doctor of Jurisprudence. He has worked as a lecturer at the University of Latvia and at the Turība School of Business Administration.
He was a member of the Communist Party of the Soviet Union from 1963 to 1990, when he became a member of the Popular Front of Latvia and a member of the Supreme Council of the Republic of Latvia. He was for a short time a member of Latvian Social Democratic Workers' Party, and in 1993 became a member of Latvian Way.
He was a member of the 5th and 6th Saeimas, but resigned in 1996 to become a judge on the Constitutional Court of Latvia. He became the Chief Justice of the Constitutional Court in 2000 and left this office in 2007. He was a presidential candidate in the 2007 Latvian presidential election, nominated by Harmony Centre and supported by the New Era Party and the political alliance For Human Rights in a United Latvia. After a passionate debate over his membership of the Communist Party, which included a revelation that in the 1970s he had denied the occupation of Latvia, he lost the election to Valdis Zatlers.
Endziņš died on 21 November 2023, at the age of 82.
Ursache: wikipedia.org
| Titel | Von | Zu | Bilder | Sprachen | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Latvijas Universitāte | 28.09.1919 | lv |
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Anda Vītola | Arbeitskollege | |
| 2 |  | Alfrēds Čepānis | Arbeitskollege | |
| 3 |  | Imants Ivars Fridrihsons | Arbeitskollege | |
| 4 |  | Vilnis Vietnieks | Arbeitskollege | |
| 5 |  | Valda Eilande | Arbeitskollege | |
| 6 |  | Astrīda Kazārova | Arbeitskollege | |
| 7 |  | Viktors Skudra | Arbeitskollege | |
| 8 | Dzidris Seps | Arbeitskollege | ||
| 9 |  | Romanas Apsitis | Arbeitskollege | |
| 10 |  | Ilmārs Bišers | Arbeitskollege | |
| 11 |  | Aloizs Vaznis | Arbeitskollege | |
| 12 |  | Gvido Zemribo | Arbeitskollege | |
| 13 |  | Jānis Škapars | Gleichgesinnte |
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
12.11.1988 | Latvijas juristu 1.Forums
17.12.1988 | Dibināta Latvijas Juristu biedrība
Dibināšanas kongress notika Latvijas PSR ZA Lielajā zālē. Par prezidentu tika ievēlēts Valdis Birkavs. Par viceprezidentiem - Aivars Borovkovs, Tālavs Jundzis, Uldis Pētersons, Boriss Djomins, Raimonds Bluķis, Ainārs Ritenbergs, Juris Bojārs.
23.05.1989 | PSRS tautas deputāti no Latvijas
28.02.1990 | PSRS okupētajā Latvijā, Rīgā virs Ministru Padomes, Augstākās Padomes un pilsētas izpildkomitejas tiek pacelts sarkanbaltsarkanais karogs
18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas
04.05.1990 | Restoration of Independence of the Republic of Latvia
15.05.1990 | Jaunieši "dzīvā ķēdē" nostājās pret Interfrontes pūli, kas grasījās ieņemt Latvijas likumdevējorgānu- Augstāko Padomi
26.09.1990 | LR Prokuratūras dibināšana
16.11.1990 | PSKP ģenerālsekretārs nosoda Baltiju par separātisma ideju izplatīšanu
20.11.1990 | LR Augstākā Padome pieņem likumu par Uzņēmumu reģistru
13.12.1990 | Latvijas Tautas Fronte nodod Latvijas Republikas Augstākajai Padomei savāktos 911 086 parakstus pret PSRS līgumu
15.01.1991 | OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8
1991.gada 15.janvāra naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8, tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas, nolaupīti ieroči.
18.01.1991 | Latvijas AP sāk veidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju
1991.gada 18.janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju.
21.01.1991 | "Muļķu zemē joprojām viss pa vecam"
Juris Laksovs «Latvijas Jaunatne», 1991. gada 23. janvāris, Nr. 6. Tā domā Aivars Borovkovs, kādreizējais Latvijas PSR prokuratūras un PSRS Prokuratūras Gdļana grupas sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs, tagadējais, atgriezies dzimtenē, Latvijas Juristu biedrības viceprezidents. Intervijā "Padomju Jaunatnei" Aivars Borovkovs atkārtoti lieto savu teicienu: "Muļķu zemē joprojām viss pa vecam", runājot par omoniešiem. Šo teicienu vēlāk izmanto Vilis Krištopāns, un tas folklorizējas ar pavisam citu nozīmi
19.08.1991 | Soviet coup d'état attempt
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas
02.09.1991 | ASV atzīst Latvijas neatkarību no PSRS
ASV nekad nebija atzinusi Latvijas okupāciju. PSRS sabrūkot, Latvijas Republikas Augstākā padome (ievēlēta pēc PSRS normatīvā regulējuma, piedaloties ne-Latvijas pilsoņiem) paziņoja par savas neatkarības atjaunošanu, taču vienlaikus neveica nedz okupācijas nomenklatūras lustrāciju, nedz seku likvidāciju. Līdz ar to jebkurai demokrātiskai valstij varēja rasties jautājumi par šādas Latvijas Republikas valdības leģitimitāti (ciktāl tā bija tiešām neatkarīgas valsts vai vienkārši Krievijas izveidota marionešu valdība). 1991.gada 2.septembrī prezidents Džordžs Bušs pasludina, ka ASV atzīst Latvijas neatkarību no PSRS
20.11.1991 | Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās
10.12.1991 | Pilnīgi slepeni, bet tie nav KGB saraksti
«Latvijas Jaunatne», 1991. gada 10. decembris, Nr. 186