de

Eduards Ķencis

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.

2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona praporščiks.

Dzimis 1896. g. 26. janvārī  Ēveles pagasta „Pavulēnos”. 

Mācījies Ēveles pagastskolā, Valmieras tirdzniecības skolā. Strādājis brāļa veikalā Alūksnē

1915. iesaukts Krievu armijā

1915. g., beidzis praporščiku skolu Petrogradā. Pēc latviešu strēlnieku pulku izveides dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā.

1916. gada martā un jūlijā 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons piedalījās kaujās pie Ķekavas, kuru laikā tika smagi ievainots pulka komandieris Jānis Francis.

1916. g. martā pie Franču un Jūgu mājām Ķekavas rajonā Ķencis., atrazdamies ar savu rotu priekškaujas izlūkošanā, rotas priekšgalā pārgāja uzbrukumā un pirmais ielauzās vācu ierakumos, kur viņu ievainoja galvā, taču Ķencis savu vietu neatstāja.

Vāciešiem metoties pretuzbrukumā, ar savu apķērību novērsa krievu daļās izcēlušos paniku, taču pats krita varoņa nāvē.

Kritis 1916. g. 8. martā

Karavīri, zemessargi un jaunsargi Lielajā talkā sakopj vairāk nekā 100 vietas visā Latvijā

Apbedīts Meža kapos Rīgā.

 1921. gadā, pēc nāves piešķirts Lāčplēša kara ordenis. Apbalvots par 1916. g. 8. marta cīņām pie Franču-Jūgu mājām Ķekavas rajonā.

lkok.com, valka.lv, news.lv

Ursache: atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis

Keine Orte

    loading...

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter