de

Teodors Grīnvalds

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.

Teodors Grīnvalds bija Rīgas pilsētas poilicijas prefekts, studentu korporācijas Ventonia filistrs. Dzimis 1889. gadā 1. aprīlī Kuldīgā, kur pavadījis bērnību un beidzis Kuldīgas pilsētas skolu.

1911. gadā.beidza Rīgas pilsētas reālskolu.

Pēc tam iestājies Rīgas politehniskā institūta lauksaimniecības fakultātē un to nobeidzis 1916. gadā.

Valsts dienesta gaitas uzsākot  Krievijas laikā Grīnvalds darbojās uz Rīgas - Orlas dzelzceļa kā kustības revizors.

1914. gadā, sākoties Pasaules karam iesaukts armijā un drīz paaugstināts par kara laika ierēdni, strādājis XX armijas tehniskās daļās nocietinājumu darbos pie Ķemeriem un Slokas.

Tā paša gada septembrī no kara dienesta atbrīvots kā students studiju nobeigšanai.

1918. gadā Latvijā ieguva mācīta agronoma grādu.

Pēc studijām Grīnvalds darbojās kā skolotājs Latviešu Izglītības biedrības vidusskolā un Olava komercskolā, būdams šajā laikā arī Rīgas pilsētas domnieks.

1918. gada sākumā viņam kā latviešu sabiedriskam darbiniekam nākās ciest no vācu okupācijas varas, kas Grīnvaldu apcietināja un ievietoja Ventspils koncentrācijas nometnē.

Pēc Latvijas valsts proklamēšanas Pagaidu Valdība stājās pie valsts varas organizēšanas.

1918. g. 5. decembrī iecēla par Rīgas prefektu J. Dambekalnu, bet par viņa palīgu nelaiķi Grīnvaldu.

Šo darbu gan uz īsu laiku nācās pārtraukt ar lielinieku iebrukšanu Rīgā.

1919. gada 13. augustā ar Armijas virspavēlnieka pavēli Grīnvalds atkal tika iecelts par militārās policijas priekšnieka palīgu un nepārtraukti palika amatā līdz 1924. gada aprīlim, kad viņu Dambekalna vietā iecēla par Rīgas prefektu.

Par viņa noteikto un sekmīgo rīcību 1934. g, 15. maijā Ministru Prezidents Dr. K. Ulmanis Rīgas policijas XV gada svētkos izteicis viņam uzslavu, sacīdams: «Rīgas policija vēsturiskās dienās bijusi savu uzdevumu augstumos un palīdzējusi radīt jauno Latviju».

Par dienesta nopelniem Grīnvalds apbalvots ar

  • Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru,
  • Aizsargu nopelnu krustu,
  • Somijas «Baltās Rozes»,
  • Vācijas Sarkanā Krusta,
  • Zviedrijas Vāzas,
  • Itālijas Kroņa,
  • Igaunijas Ērgļa,
  • Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina un
  • citiem ordeņiem.

Prefekta T. Grīnvalda šķirstu iznesa no Arhibīskapa katedrāles. Apglabāts Meža kapos.

Avots: (Gatis Krūmiņš, @bizenajs)

            Rīts, 11.04.1936

***

Izglītība. Abs. Rīgas reālskolu (1911). No 1911. g. studējis Rīgas politehnikumā, abs. Maskavā 1918. g., iegūstot agronoma grādu.

Darbība. Strādājis Kuldīgas un Griķu pag. valdē un tiesā par rakstveža palīgu. Rīgas–Orlas dzelzceļa kustības revidenta palīga v.i. (1913–1914). 1914. g. 19. jūl. iesaukts Krievijas armijā, dienējis 20. sapieru bataljonā (saimniecības pārzinis strādnieku družīnā), no aug. karalaika ierēdņa pakāpē. 1914. g. sept. kā 3. kursa students atvaļināts no armijas. 1917. g. apr. ievēlēts par Rīgas pils. 1. iecirkņa komisāru. No 1917. g. 17. okt. līdz lielinieku iebrukumam Rīgā strādājis par dabaszinību skolotāju Latviešu izglītības biedrības skolā un V. Olava skolā. Lielinieku laikā bez nodarbošanās. 1918. g. 28. nov. iecelts par Rīgas prefekta palīgu (līdz 1919. g. 2. janv.). 1919. g. 3. jūn. brīvprātīgi iestājies Latvijas armijas I Inženieru sapieru rotā, no 4. jūn. armijas veterinārās lazaretes priekšnieks. 13. aug. iecelts par Rīgas militārās policijas priekšnieka palīgu, no 1920. g. 14. marta (pēc militārās policijas likvidēšanas) Rīgas prefekta palīgs, atvaļināts no armijas. Pēc Latvijas valsts proklamēšanas kopā ar J. Dambekalnu organizējis Rīgas drošības sargus. No 1924. g. 26. marta līdz dzīves beigām Rīgas policijas prefekts. Miris nokavētas aklās zarnas operācijas dēļ Zaļajā ceturtdienā Rīgas pils. 1. slimnīcā. Izvadīts no Māras baznīcas Rīgā. Apb. 14. apr. Rīgā, Meža kapos, kur 1937. g. atklāts viņam veltīts piemineklis.

Organizācijas. Darba partijas biedrs (no 1910). Latvijas aerokluba padomes loc., Rīgas policijas sporta kluba pr-ks. Demokrātiskās centra partijas biedrs (1924–1932).

Apbalvojumi. TZo III šķ., ANk, Igaunijas Ēo III šķ.; Itālijas kroņa III šķ.; Lietuvas Ģo III šķ.; Somijas Bro II šķ.; Vācijas SKgz II pak.; Zviedrijas Vo II šķ.

Ģimene. Tēvs Valdemārs, māte Auguste, dz. Rozenfelda. Prec. ar skolotāju Taisiju Kamkinu (dz. 1895. g. 19. okt. Rīgā). Dēls Teodors (dz. 1923. g. 29. dec. Rīgā, m. 2008. g. jūn. Springfīldā, Ohaio pavalstī, ASV).

A. LNA LVVA 5604-1-2292, 2996-7-34042; Miris prefekts T. Grīnvalds. // Latvijas Kareivis Nr. 84, 1936, 5. lpp.; Ķīselis J. Teodors Grīnvalds. // Policija, Nr. 4, 1936, 34. lpp.; Ķīselis J. Pieminekļa atklāšana bijušam Rīgas prefektam Teodoram Grīnvaldam. // Policija, Nr. 7, 1937, 4. lpp.; Atklāts piemineklis prefektam T. Grīnvaldam. // Latvijas Kareivis, Nr. 142, 1937, 1. lpp.; Dreimanis E. Atmiņa par Teodoru Grīnvaldu. // Policija Nr. 4, 1938, 7. lpp.; Latvijas vadošie darbinieki. – Rīga, 1935; Ventonia internais arhīvs.

Ursache: Rīgas dome, news.lv, DD, Ventonia 100

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Augusts KurčinsAugusts KurčinsGleichgesinnte05.11.192801.09.2014
        Schlagwörter