de

Paulis Pētersons

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
15.06.1895
Tot:
27.01.1975
Kategorien:
Agronom, Musiker
Nationalitäten:
 lette
Friedhof:
Valmiera, Centra kapi jeb pilsētas kapi

Kultūras darbinieks

1895. gada 15.jūnijā dzimis Mūrmuižas pagasta Zvārģu mājās, linu šķirotāja ģimenē.

1902- 1908.. mācības Kārļa Millera zēnu privātā reālskolā Cēsīs

1909-1913.. mācības Mironova komercskolā Rīgā

1914- 1918... studē lauksaimniecību Rīgas Politehniskajā institūtā, līdztekus nododas mūzikas apguvei

1905-1909.. mācās klavierspēli pie brīvmākslinieka Ernesta Liepiņa Cēsīs

1909-1910.. mācās pie Emīla Dārziņa

1910-1915.. papildinās pie klaviervirtuoza Oskara Špringfelda Rīgā

1910-1919.. mūzikas teoriju apgūst pie diriģenta Artura Bobkovica un vēlāk pie komponista Nikolaja Alunāna

1918-1921... valsts zemju pārzinis Straupē

1921-1930... atgriežas saimniekot tēva mājās Kauguru „Briežos”, organizē dzimtajā pagastā jaunatnes ārpusskolas izglītību, sniedzot priekšlasījumus vispārizglītojošos un speciālajos lauksaimniecības priekšmetos.

1930-1940.. dibina Latvijas Tautas universitātes Mūrmuižas nodaļu, bija tās direktors, kora diriģents un lektors mūzikas vēsturē

1940-1946.. strādā galvenokārt "Briežu" saimniecībā

1946-1949...25.martā Pauli Pētersonu kopā ar 80 gadus veco tēvu Mārci Pētersonu kā kulaku ģimeni nosūta nometinājumā uz Sibīriju Tomskas apgabala Asinovas rajona Čapajeva kolhozu. Tēvs aiziet Aizsaulē 1954.gadā.

Pauli Pētersonu no izsūtījuma atbrīvo 1956.gada rudenī. Viņš atgriežas Valmierā.

1957-1975.. dzīvo Valmierā un kādu laiku strādā Valmieras mūzikas skolā

 

 

Dievs grib Cīņu, Uzvaru un nevis gļēvulīgu padošanos tam, ko sev par upuri raudzījusi ārdošā un naidīgā vara.

No Pauļa Pētersona vēstules Karlīnei Ūderei 1951.gada 20.martā

 

„Zilizāns Briedis, tumšacains, liels, slaids, mani jau sagaidīja, iznesa no kupejas un iecēla droškā, kurā bija iejūgts bērītis. Braucām pa dumbrainiem, nelīdzeniem meža ceļiem pa lielākai daļai melnā tumsā, bieži lietus straumēs, reizēm sniegputenī līdz kolonnām greznotajam baltajam namam... Es nejutu ne aukstumu, ne sāpes, ne piepūli. Zināju, ka Zilizāns Briedis savu loloto sapni – Tautas universitāti pēc dāņu parauga – bez manis īstenot nevar... Viņš aicināja, lūgtin lūdza, lai palieku pie viņa, lai nenāku tikai kā Rīgas viešņa, bet lai dzīvoju viņa lauku mājās. Vienmēr. Lauku mājās un es? Arklam piejūgts kaķēns. Neskatoties uz mūsu kopējo darbu Tautas universitātē un viņa klavierspēli, kas mūs dziļi saistīja, es zināju tikpat skaidri kā divreiz divi ir četri, ka viņa neatlaidīgā aicinājuma mērķis, kādu viņš to iztēlojās – nevar piepildīties.”

No grāmatas Zenta Mauriņa un viņas mīļie, tuvie.../ sast. I.Sokolova.- Zvaigzne ABC, 1997.- 24.lpp.

 

Pauli Pētersonu saistīja tuva draudzība ar ievērojamo rakstnieci Zentu Mauriņu. Viņa Pētersonu bija iesaukusi par Zilizānu Briedi. Rakstnieces biogrāfe Ingrīda Sokolova min faktu, ka Zenta Mauriņa Paulim Pētersonam pavisam uzrakstījusi 602 vēstules, kuras kādā brīdī palūgusi iznīcināt

Informācija no augšminētās grāmatas 23-24.lpp.

Avots: www.itl.rtu.lv/represetie

 

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Zenta  MauriņaZenta MauriņaFreund15.12.189725.04.1978
        2Emīls  DārziņšEmīls DārziņšBekanntschaft03.11.187531.08.1910

        Keine Termine gesetzt

        Schlagwörter