de

Bērtulis Cīrulis

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.

***

* 1880. Saukas pag.; M. Māra, S. Ksenija dz. Vītoliņš. + 30.06.1937. Daugavpilī

                Beidzis Pēterpils ģimnāziju,

                Beidzis Maskavas Universitāti,

                1914/1918. Krievijas armijas kara tiesā,

                1920/1930. Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs,

                1921. Daugavpils latviešu biedrības dibinātājs,

                1928. XI 14. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa IV šķiru # 630, 

                1931/1935. Rīgas apgabaltiesas III civilnodaļas vadītājs,

                1935/1937. Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētājs,

                Korporācijas Fratenitas Lettica’s filistrs,

                Karsts nacionālists un 15. maija ideālu apdvests latvju darba bruņinieks, ar zelta sirdi, viņš ārīgi bija kluss un kautrs, bez skaļuma un uzbāzības. Bet tur, kur vajadzēja izteikt un aizstāvēt savas sirdsapziņas pārliecību, Cīrulis bija drošs un nešaubīgs, nelokāmi iedams savu taisnīgu ceļu.

                Avots:       „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                                „Brīvā Zeme” # 143. 01.07.1937.

                                "Tieslietu ministrijas vēstnesis", 1938

*************************************************

Dzimis 1880. g. 6. maijā Saukas pag. Akilānos lauksaimnieka un pag. vecākā 12 bērnu ģimenē.

Tēvs Krišs Kristaps, māte Māra. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies Jēkabpils draudzes skolā, pēc tam nodarbojies ar lauksaimniecību tēva mājās.

Sasniedzot pilngadību, strādājis par rakstvedi vietējā mežniecībā. Pārcēlies uz Liepāju pie brāļa Kriša un 1905. g. kā eksternis nokārtojis 5. klases zināšanu pārbaudījumu Liepājas Nikolaja ģimnāzijā.

1906. g. pārcēlies uz Pēterburgu, kur kā eksternis 1907. g. nokārtojis pārbaudījumu pilna ģimnāzijas kursa līmenī.

No 1907. g. dzīvojis Maskavā un uzsācis tieslietu studijas MU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1913. g. ar I šķ. diplomu).

Studiju laikā strādājis par mājskolotāju kāda baņķiera ģimenē.

No 1913. g. zvērināta advokāta A. Sīmaņa palīgs Liepājā.

1. pasaules kara sākumā 1914. g. okt. mobilizēts Krievijas armijā; iedalīts 396. Mogiļevas kājnieku družīnā, paaugstināts par jefreitoru.

No 1915. g. apr. mācījies 1. Kijevas praporščiku sagatavošanas skolā (beidzis 1915. g. jūl.), līdz 1917. g. virsnieks dažādās kājnieku daļās un kara tiesās. Pēc tam strādājis par kooperācijas instruktoru, kantora darbinieku, fiziska darba strādnieku Ukrainā un Donas Karaspēka apg.

1920. g. vasarā atgriezies Latvijā.

1920. g. 22. okt. iecelts par Latgales apgabaltiesas papildu miertiesnesi, piekomandēts tiesai apgabaltiesas sastāva papildināšanai, piešķirot uz komandējuma laiku tiesas locekļa atalgojumu un tiesības.

No 1921. g. 14. janv. Latgales apgabaltiesas loceklis (no 1921. g. 31. maija Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs); strādājis apgabaltiesas kriminālnodaļā, bijis tās pārzinis (1924. g. febr., atdalot no kriminālnodaļas apelācijas nodaļu, uzdots pārzināt 2. kriminālnodaļu).

1923. g. vadījis Tautas konservatorijas izveidi Daugavpilī.

1928.–31. g. bijis 18. Daugavpils aizsargu pulka Līksnas nodaļas revīzijas komisijas loceklis.

No 1930. g. 7. okt. Rīgas apgabaltiesas loceklis, 1930. g. 14. okt.–1935. g. 18. martā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs; strādājis 3. kriminālnodaļā, no 1933. g. okt. 3. civilnodaļā. 1935. g. 7. martā (no 1. maija) iecelts par Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētāju, uzņemoties arī tās kriminālnodaļas vadīšanu.

Darbojies Daugavpils Latviešu biedrībā (līdzdibinātājs, valdes loceklis, Izglītības komisijas priekšsēdētājs), Sarkanā Krusta Daugavpils nodaļā – tās dibināšanas iniciators, Rīgas Latviešu biedrībā, Latvijas Tiesnešu biedrībā (bijis tās līdzdibinātājs, padomes loceklis, Juridiskās komisijas loceklis), Aizsargu aviācijas Liepājas aizsargu eskadriļā (nodaļas priekšnieks), Latvijas Aerokluba Liepājas nodaļā (no 1935. g. nodaļas priekšnieks), Liepājas Latviešu biedrībā, Tautas konservatorijā, Latvijas Sporta biedrībā.

Miris 1937. g. 30. jūn. atvaļinājuma laikā Daugavpils Sarkanā Krusta slimnīcā. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.

Apbalvojumi: Latvijas TZo III, IV šķ.

 Precējies 1923. g. 9. dec. Daugavpilī ar skolotāju Kseniju Vītoliņu (dz. 1894. g. 24. sept.).

Studentu korporācijas “Fraternitas Lettica” filistrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 26. apr., 69. l.; 1595. f., 10. apr., 64. l.; 1612. f., 12. apr., 19. l.; Aizsargu kartotēka; Krievijas valsts kara vēstures arhīvs (Российский государственный военно-исторический архив), 409 f., 1. apr., 242.–157. l.; LVD; Bērtulis Cīrulis. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. 1938. Nr. 1; Jurists. 1937. Nr. 5/6. EVP; LUAJ; Fraternitas Lettica gadu gaitā. Vēsturisks atskats. Albums. Rīga, 2007., 89. lpp.

No 1935. g. 18. martā notikušās Liepājas apgabaltiesas vadības pārņemšanas akta: “Izpildot Tieslietu Ministra kunga [H. Apsīša] priekšlikumu no š. g. 14. marta, es, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs Bērtulis Cīrulis, ierados Liepājas apgabaltiesā pulkst. 12.25 un stājos pie priekšsēdētāja pienākumu izpildīšanas par priekšsēdētāja Aleksandra Birka kunga atvaļinājuma laiku, pie kam priekšsēdētājs Birka kungs, nododot man priekšsēdētāja pienākumu izpildīšanu, norādīja, ka konfidenciāla sarakstīšanās, dokumenti un bibliotēka atrodas sekretāres M. Birķis glabāšanā un pārzināšanā, bet tiesas inventārs tiesas nama pārziņa B. Gedgovda pārziņā un ka naudas summas un attaisnojošie dokumenti atrodas tā paša Gedgovda kā tiesas kasiera glabāšanā.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 64. l., 7. lp.)

No B. Cīruļa 1935. g. 21. marta raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Sakarā ar manu pāriešanu no Rīgas apgabaltiesas uz Liepāju par Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētāju, pagodinos lūgt Jūsu rīkojumu pārskaitīt Liepājas apgabaltiesai manu amata tērpu, jo šinī tiesā piemērots manam augumam amata tērps neatradās.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 64. l., 9. lp.)

No Liepājas apgabaltiesas sekretāra 1937. g. 7. sept. raksta B. Cīruļa atraitnei K. Cīrulei Daugavpilī: “Priekšsēdētāja kunga uzdevumā laipni lūdzu Jūs piesūtīt mir. priekšsēdētāja B. Cīruļa ģīmetni. Ģīmetne vēlama amata tērpā, jo domāta ievietošanai priekšsēdētāja kabinetā.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 64. l., 46. lp.)

Ursache: Rīgas dome, DD, biographien.lv

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1
        Krišs Kristaps CīrulisVater
        2
        Māra CīrulisMutter
        3
        Ksenija CīrulisEhefrau24.10.1894

        Keine Termine gesetzt

        Schlagwörter