Jānis Līcis

* 1883. X 26. Jaunmīlgrāvī + 1936. VII 13. Rīgā.

                1905. beidzis Rīgas Pētera I reālskolu,

                1915/1920. Krievijas armijas kara tehniķis,

                1920. Šoseju un zemes valdes dienestā,

                1921. Rīgas ostas būvvaldē, distances darba vadītājs,

                1922. V 29. beidzis Latvijas Universitātes inženierzinātņu fakultāti.

                1923/1936. Rīgas ostas vecākais inženieris.

                Avots:       „Jūrnieks“ # 8/1936.

                                V. Eichenbauma arhīvs.

Rīgas osta š. g. 13. jūlijā zaudēja savu iecienīto un mīļoto ostas vecāko inženieri Jāni Līci.
Viņš dzimis 1883. g. 26. oktobrī Jaunmīlgrāvī. 1905. gadā nobeidzis Rīgas Pētera 1. reālskolu, pēc kam iestājies Rīgas politehniskā institūtā. 1915. gadā pārtraucis studijas un iestājies par tehniķi pie kara ceļu un tiltu būvēm, kur bijis kā darbu vadītājs un nodaļas priekšnieks. 1920. g. atgriezies dzimtenē un iestājies Šoseju un zemesceļu valdes dienestā, bet 1921. g. pārgājis uz Rīgas ostas būvvaldi kā distances darbu vadītājs.n1922. g. nobeidzis Latvijas universitātes inženierzinātņu fakultāti. 1923. gadā iecelts par Rīgas ostas vec. inženieri. Viņam Rīgas ostas vajadzības bija pazīstamas un zināmas jau no jaunības dienām, jo viņa tēva māja stāvēja Jaunmīlgrāvī un, kā vecā Līča, tā arī nelaiķa darba lauks jau priekškara gados bija saistīts ar Rīgas ostu, ar kuģniecību. Tāpēc arī tas lielais darbs, kas izveidojās viņa tiešā vadībā un pēc viņa izstrādātiem plāniem, paliks kā monuments viņa piemiņai.
Inž. Līča vadībā atjaunotas daudzas kara laikā nopostītas Rīgas ostas būves un celtas jaunas. Ne mazāk svarīgs darbs, kas arī bija viņa ideju radīts un izstrādāts, bet par nožēlošanu, no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ, tika izvests zem citas uzraudzības, ir mūsu Eksportostas pagarinājums, kas arī liecina, ka viņam Rīgas ostas vajadzības nebija svešas.
Inž. Līcis ilgus gadus ņēma dalību Rīgas ostas padomē un dažu labu reizi viņš ar dedzīgu uzstāšanos mēģināja pārliecināt savus oponentus, ja lieta to prasīja.
Katrs, kas strādāja kopā ar viņu, atceras, ar kādu prieku, ar kādu dziļu pārdomu viņš ķērās pie katra darba, kas varēja uzlabot grūtos apstākļus Rīgas ostā. Ar ļoti ierobežotiem līdzekļiem viņš prata pakāpeniski izvest dzīvē to, kas ostai bija vajadzīgs, bet budžetā strīpots līdzekļu trūkuma dēļ. .
Daugavas krasta nostiprināšanas darbi Latgales priekšpilsētā arī veidojās zem viņa uzraudzības un šis darbs bija tikai daļa no veselas virknes vēl priekšā stāvošiem darbiem.
Arī Latvijas jahtklubs viņam parādā daudz pateicības, jo arī tur inž. Līcis ņēma dzīvu dalību jau no kluba dibināšanas dienām. Pie Latvijas jahtkluba izbūves viņš piedalījās jau no paša sākuma un izveidoja jahtkluba ostu un vasaras mītni uz Lielupes. Ar lielu prieku viņš ķērās no jauna pie darba, kad atjaunotā Latvijā atjaunojās arī Latvijas jahtkluba vadība.
Diemžēl, liktenis bija citādi lēmis un viņa dzīves laiks bija par īsu, lai spētu izvest dzīvē to, ko viņš loloja darīt dzimtenes ostas un Latvijas jahtkluba labā.

Avots: Jūrnieks, 01.08.1936