Ferdinands Valdmanis

* 1910. I 30. Rīgā

                1942. VI 29. Beidzis Latvijas Universitāti, 

                1942. Vidus 12-5.

                1943. Latvijas konservatorijas docents.

Dzimis 1910. gada 30. janvārī Rīgā. Beidzis Latvijas valsts konservatorijā bazūnes klasi ar brīvmākslinieka grādu 1934. gadā. Spēlēja Rīgas radiofona un Nacionālās operas orķestrī. Līdztekus mūziķa darbam mācījās Latvijas universitātes Medicīnas fakultātē un to pabeidza 1942. gadā. Darbojās par ārstu Rīgas vēža klīnikā, specializējās rentgenoloģijā un staru terapijā. 1944. gadā Latvijas konservatorijā ievēlēja par mācībspēku un vadīja bazūnes klasi. Trimdas gaitās nonāca bēgļu nometnē Fišbahā pie Nirnbergas, Vācijā. Tur nodibināja un vadīja 70 balsu jaukto kori un 1946. gadā ar to piedalījās Franku novada dziesmudienās Fišbahā, Ansbahā, Augsburgā un bija šo pirmo trimdas lielsarīkojumu virsdiriģents. Bēgļu nometnēm tukšojoties, Valdmanis 1949. gadā devās uz Ameriku un nonāca Grandrapidos, Mičigenas pavalstī, muzicēja turienes simfoniskajā orķestrī. 1951.gadā nodibināja ģimenes dzīvi ar ārsti Ainu Štolceri. Izaudzināja meitas Helgu un Vivianu. Tēvam īpašu prieku sagādāja mazmeitu pievēršanās mūzikai: Allisona vijolei un klavierēm, bet Krista — čellam un klavierēm. Abas muzicē jauniešu simfoniskajā orķestrī. Valdmanis 1954. gadā atjaunoja ārsta tiesības Amerikā, darbojās Grandrapidu slimnīcā par rentgenologu. F. Valdmanis aktīvi piedalījās latviešu sabiedriskajā dzīvē, organizācijās; vadīja ev.-lut. draudzes kori, sarīkojumus kuplināja ar čella spēli. Berlīnes krīzes laikā (1962. g.) tika iesaukts ASV rezerves armijā. Bija korporācijas Letonija biedrs kopš 1938. gada. Aizsaules vārti pavērās 1998. gada 26. martā. Pārpelnots. Pelnu urna glabājas Grandrapidu mauzolejā (Graceland Mausoleum).

                Avots:       LVVA P1023-2-18-31.

                                 Latvju mūzika