de

Jānis Zeltiņš

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
21.10.1863
Tot:
11.09.1943
Zusätzliche namen:
Ansis
Kategorien:
Bärentöterorden / Kriegsorden, Colonel, Träger des Drei-Sterne-Ordens
Nationalitäten:
 lette
Friedhof:
Geben Sie den Friedhof

* 1863. X 21. Mēdzulas pag.; S. Minna dz, Gludiņš, 

                               + 1943. IX 11. Zalenieku pag. [Andžs, Ivans Antons]

                Beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu,

                1884. VII 05. Troickas 107. kājnieku pulka karavīrs,

                1884. VIII 07. Viļņas junkuru skolas junkurs,

                1886. beidzis un paaugstināts podpraporščiks pakāpē,

                1886. Troickas 107. kājnieku pulka instruktors,

                1887, XII 16. paaugstināts podporučiks pakāpē,

                1891. XII 16. paaugstināts poručiks pakāpē,

                1900. paaugstināts štābs kapitāns pakāpē,

                1902. VII Aizamūra robežsargu štābs rotmistrs,

                1902. X robežsargu 47. Rotas komandieris,

                1904. III apbalvots ar Sv. Staņislava ordeņa III šķiru,

                1905. I apbalvots ar sv. Annas ordeņa III šķiru ar šķēpiem un banti,

                1905. III apbalvots ar Sv. Staņislava ordeņa II šķiru,

                1906. VII paaugstināts rotmistrs pakāpē,

                1908. VIII Aizamūras robežsargu I brigādes Instruktoru apmācītājs,

                1910. VIII Aizamūras I robežsargu nodaļas saimniecības vadītājs,

                1910. IX apbalvots ar Sv. Annas ordeņa II šķiru,

                1913. V Aizamūras III robežsargu kājnieku pulka virsnieks,

                1913. VI 23. Paaugstināts podpolkovniks pakāpē,

                1915. II bataljona (II) komandieris,

                1915. V 15. Ievainots Galicijas frontē,

                1915. XII 04. apbalvots ar Sv. Vladimira ordeņa IV šķ. ar šķēpeim un banti,

                1916. III 03. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona komandiera v.p.i.,

                1916. V 28. paaugstināts polkovniks pakāpē izd. 1915. VII 03.,

                1916. XI 01. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka komandieris,

                1916. IX 24. Latviešu strēlnieku I brigādes komandiera v.p.i, un pulka 

                               komandiera v.p.i.,

                1916. XII 23. kaujas pie Mangaļiem, 

                1917. I 13. ievainots un evakuēts,

                1917. II 13. apbalvots ar Sv. Jura ordeņa zobeni,

                1917. III 11. ieradas no hospitāļa pieņiema pulku, 

                1917. VI 01. atvaļinājuma piecas nedēļas,

                1917. VIII 21. ievainots un evakuēts,

                1917. XI 19. apbalvots Sv. Jura ordeņa krustu IV šķiras # 986327., 

                1917. XI 08. Daugavpils kara apriņķa rezervē, 

                1918. XI atvaļināts,

                1918/1920. Krievijā, aretēts un nosūtīts uz latviju,

                1920. X 26. Galvenā štāba virsnieku rezervē,

                1920. XII 10. Cēsu apriņķa apsardzības priekšnieks,

                1921. IV 19. Jelgavas Bauskas kara apriņķa priekšnieks,

                1921. apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa III šķiru # 755,

                1927. XII 20. atvaļināts,

                1931. I 02. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru # 602,

                1927/1943. Lauksaimnieks Zaļenieku pagasta Strēlniekos,

                1943. IX 20. apbedīts Brāļu kapos Rīgā,

                Apbalvots ar Serbijas kara ordeņa IV šķiras ar šķēpiem.

                Avots:       KVKVA 400-2-27492-464.; 

                               LVVA 5601-1-7315.;

                               XII armijas pavēles # 878/1916., # 160/1917.; 

                               Latviešu strēlnieku I brigādes pavēles # 160/1917., # 155/1917.;

                               Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona pavēles # 71/1916., # 72/1916.,

                               Vidzemes latviešu strēlnieku pulka pavēles # 24/1917., # 71/1917.,

                                               # 155/1917.,# 236/1917.;

                               „Lāčplēša kara ordeņa kavalieri”, R., 1995.;

                               „Latvijas armijas augstākie virsnieki”, R., 1998.

 

LKOK nr.3/755

Zeltiņš, Ansis

Palkavnieks, 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka komandieris.

* 1863. g. 30. oktobrī Mēdzūlas pagastā.

+ 1942. g. 11. septembrī Zaļenieku pagastā.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par kaujām 1916. g. 23. decembrī un 1917. g. 12. janvārī pie Ložmetējkalna.

ZELTIŅŠ ANSIS Pētera dēls

Bij. 4. Vidzemes latv. strēln. pulka palkavnieks.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1863. g. 30. okt. Mēdzūlas pag. Kaļēnos. Beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu. 

1884. g. iestājies 107. Troickas kājn. pulkā, no kura komandēts uz Viļņas junkuru skolu. To beidzis 2 gados, pēc tam dienējis savā pulkā Viļņā. 1901. g. pārvietots uz Mandžūriju Aizamūras robežsardzē. Piedalījies krievu-japāņu karā, par kauju nopelniem apbalv. ar Annas III šķ. ordeni. Dienestu robežsardzē turpinājis un 1913. g. sasniedzis apakšpalkavnieka pak. 

1915. g. kā bataljona komandieris nosūtīts uz fronti. Piedalījies cīņās Galīcijas frontē, kur ticis ievainots galvā; apbalv. ar Vladimira IV šķ. ordeni. 1915. g. jūl. paaugst. par palkavnieku. 1916. g. pārnācis uz latv. strēln. formējumiem, 4. Vidzemes latv. strēln. bataljona, vēlākā pulka komandieris, piedalījies visās kaujās. Apbalv. ar vairākiem Annas un Vladimira ordeņiem, par nopelniem Ziemassvētku kaujās - ar Jura zobenu. Jura krusta IV šķ. viņam piešķīruši paša kareivji. Apbalv. arī ar Serbijas karaļa Karadžordževiča IV šķ. ordeni. Ievainots pie Ložmetējkalna, arī pie Juglas. 

Pēc krievu armijas sabrukuma ārstējies no ievainojumiem līdz 1918. g. nov. Vēlāk Kubaņā organizējis kara invalīdu darbnīcas, strādājis gadījuma darbus. 1920. g. martā Z. lielinieki arestējuši un nosūtījuši uz Arhangeļsku, no kurienes okt. evakuēts uz Latviju. 

1916. g. 23. dec. Ziemassvētku kaujās Z. ar savu pulku sīvā cīņā ieņēma vācu nocietinātās blindāžas, kur saņēma vairākus gūstekņus un ložmetējus; tajā pašā vakarā, kad pretinieku spiediena dēļ mūsu daļas atkāpās uz pirmās līnijas ierakumiem, Z. sapulcēja atlikušos karavīrus un ar tiem aizstāvēja ieņemtā raj. labo spārnu līdz atiešanas pavēles saņemšanai. 1917. g. 12. janv. pie Ložmetējkalnā zem iznīcinošas ložmetēju un mīnmetēju uguns pirmajās līnijās atkal ieņēma nocietinātās zemnīcas un noturēja tās līdz vakaram nepārtrauktā ienaidnieka ugunī.

Latvijas armijā iestājies 1920. g. 26. okt. Sākotnēji ieskaitīts Galvenā štāba virsnieku rezervē. 10. dec. iecelts par Cēsu apr. apsardzības priekšnieku. 1921. g. pārvietots par Jelgavas-Bauskas apr. priekšnieku. Šo amatu, kā arī Jelgavas garnizona priekšnieka pienākumus pildījis līdz 1927. g. 20. dec., kad ticis atvaļināts vecuma dēļ. Dzīvojis jaunsaimn. Zaļenieku pag. Vidzemes Strēlniekos. Miris 1942. g. 11. sept. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Papildinformācija:

T 1942(217): Nāves paziņojums.

Ursache: biographien.lv, lkok.com

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Kārlis EzeriņšKārlis EzeriņšGenosse28.08.186829.09.1934

        10.08.1904 | Krievu - japāņu karš. Kauja Dzeltenajā jūrā

        Krievu mēģinājums izlauzties no Portarturas ostas un japāņu blokādes. Abās pusēs ap 250 bojāgājušo un nogremdēti kuģi, bet kauja beidzās neizšķirti. Krievijas karā pret Japānu boka iesaistīti arī vairāki tūkstoši tobrīd Krievijas Impērijas okupētās Latvijas iedzīvotāji tsk latvieši.

        Hinzufügen Speicher

        05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas

        Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter