Ernests Upītis-Upīte

LKOK nr.3/1576

Upītis-Upīte, Ernests

Leitnants 1. Valmieras baterijā.

* 1881. g. 28. aprīlī Naukšēnu pagastā,

+ 1971. g. 11. novembrī Rīgā.

[Apbedīts Rūjienā, Skudrītes kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 7. aprīļa cīņu pie Apes miesta.

1949. gadā deportēts. Atgriezās Latvijā.

UPĪTE ERNESTS Friča dēls

Vidzemes artilērijas pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1923. gadā

Dzimis 1881. g. 10. maijā Naukšēnu pag. Beidzis Rūjienas draudzes skolu. 

Krievu armijā iesaukts 1902. g., piedalījies krievu-japāņu karā. Beidzis apakšpraporščiku skolu. apbalvots ar sudraba medaļu "Par uzcītību". 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 27. febr., piedalījies Ziemeļarmijas organizēšanā, dienējis 1. Valmieras baterijā. 

1919. g. 7. apriņķī kaujā pie Apes miesta Upītis-Upīte niknā ugunī noturējās pozīcijās un tiešā tēmējumā apšaudīja lieliniekus, tā dodams iespēju mūsējiem organizēti atkāpties uz jaunām pozīcijām; pēc tam no novērošanas punkta koriģēja mūsu artilērijas uguni un sekmēja ienaidnieka bruņuvilciena padzīšanu no kaujaslauka. 

Atvaļināts 1920. g. 27. okt. Zemkopis Naukšēnu pag. 

1949. g. marta izsūtīts uz Amūras apg. Latvijā atgriezies 1956. g. apriņķī Mūža nogali aizvadījis Rīgā, pensionārs. Miris 1971. g. 11. nov. Apbedīts Rūjienā, Skudrītes kapos.