de

Ernests Tone

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.

LKOK nr.3/2020

* 1892. g. 28. septembrī Jaunpils pagastā.

Apbalvots par 1916. g. 5. jūlija kaujām pie Ķekavas upes. Ordenis piešķirts 1927. gadā.

Latvijas armijā no 1919. g. 8. oktobra. Dienesta laikā sasniedza administratīvā kapteiņa dienesta pakāpi.

Bij. 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona kareivis.

Dzimis Jaunpils pagastā.  Draudzes skolas izglītība, vēlāk izglītojies ģimnāzijā Maskavā, tirgotāju un grāmatvežu kursos Rīgā.

Krievu armijā iesaukts 1915. gada septembrī, dienējis 6. Sibīrijas strēlnieku pulkā. No tā pārcelts uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu. Piedalījies kaujās, sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi. Armiju atstājis 1917. g. 23. dec. 

1916. g. 5. jūl. pie Ķekavas upes, kur strēlnieki jau 2 dienas turējās iekarotajos vācu ierakumos, tajā brīdī, kad vairākas pretinieka rotas pēc niknas artilērijas apšaudes draudēja ielauzties mūsu vienību aizmugurē, Tone uzņēmās vienības komandēšanu kritušo virsnieku vietā, ar labi mērķētu ložmetēja uguni atsita vāciešu uzbrukumu, tā dodams iespēju rotai noturēt pozīcijas.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 8. okt., ieskaitīts Vidzemes divīzijas papildu bataljonā. 1920. g. 10. martā pārcelts uz Armijas virspavēlnieka štāba Inspekcijas daļu, paaugstināts par karalaika ierēdni. No 1921. gada Armijas galvenā štāba Administratīvās daļas darbvedis. 1933. gadā paaugstināts par kapteini-leitnantu, 1935. g. 16. nov. par administratīvo kapteini. Dzīvojis Rīgā. Par turpmāko likteni ziņu nav.

          ****

Jānis Paparde par 1941.gada 14. jūniju Litenes nometnē:

"Visiem bija aizliegts atstāt nometni... Aresta vietā tika ievainots ar durkli galvā ltn. Tone no kaimiņu pulka un no kājnieku pulka nošauts kāds virsnieks, kurš mēginājis bēgt."

Avots: Es sapni par dzimteni pagalvī likšu, 1993.g., 338.lpp.

 

 

Ursache: lkok.com

Keine Orte

    loading...

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter