de

Jānis Priede

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.

LKOK nr.3/70

Pulkvedis-leitnants 6. Rīgas kājnieku pulkā.

Apbalvots par 1919. g. 21. janvāra cīņām Iecavas upes rajonā, pie Rīgas-Jelgavas šosejas, un Valdeķu pils ieņemšanu. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

1923.g. 9. februārī paaugstināts par pulkvedi un 1930. g. 18. novembrī par ģenerāli. No 1925. g. 25. februāra līdz 1928. g. 25. novembrim Latgales divīzijas, no 1928. g. 25. novembra līdz 1929. g. 2. augustam Kurzemes divīzijas un no 1929. g. 30. novembra līdz 1930. g. 25. augustam Vidzemes divīzijas komandiera palīgs. Bijis L.k.o, domes loceklis un L.k.o.k. biedrības priekšnieks.

 

Dzimis 1874. g. 4. augustā Vestienas pagastā Tolkas muižā. Izglītojies draudzes un apriņķa skolās.

Krievu armijā iestājies kā brīvprātīgais 1895. g. 115. Vjazmas kājnieku pulkā, no kura komandēts uz Viļņas junkuru skolu. To beidzis 1899. g., pārcelts uz 116. Malojaroslavecas pulku Rīgā. 1905. g. piedalījies krievu-japāņu karā Mandžūrijā. 1. pasaules kara laikā cīnījies kaujās Austrumprūsijā un Lietuvas teritorijā. 1915. g. kontuzēts. apbalvots ar Annas III, IV šķiras, Staņislava II, III šķiras ordeņiem, paaugstināts par kapitānu. 1915. g. februārī. Augustovas mežos kritis vācu gūstā.

No gūsta atgriezies 1918. g. dec. un brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, sevišķu uzdevumu virsnieks Apsardzības ministrijā. 1919. g. 7. nov. iecelts par bataljona komandieri 6. Rīgas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Pārdaugavā, Zemgalē un Latgales frontē. paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 

1919. g. 21. nov. Priede ar savu bataljonu pārrāva fronti Iecavas upes raj., vissvarīgākajā vietā pie Rīgas-Jelgavas šosejas un straujā triecienā ieņēma Valdekas pili, kur ieguva smago ložmetēju. Tālākā uzbrukuma laikā ieņēma Lielupes tiltus pie Jelgavas un staciju, nogrieza ienaidniekam atkāpšanās ceļu, guva bagātīgas trofejas.

Atvaļināts 1930. g. ģenerāļa pakāpē. A/s "Apavi" valdes loceklis.  Latvijas Centrālās Padomes 1944.g. 17.marta memoranda parakstītājs.

1944. g. kopā ar ģimeni devies uz Vāciju, kur 1947. g. Eslingenē atjaunojis LKOK biedrības darbību. Pēc tam emigrējis uz ASV. Līdz 1967. gadam LKOK biedrības priekšsēdis. Korporācijas "Sidrabenia" goda filistrs. Miris 1969. g. 26. nov. Bostonā no plaušu karsoņa.

Izvadīšana notika 2. decembrī Foresta Hilla krematorijā, jo nelaiķis vēlējies, lai viņa pelnus apbedī dzimtenē.

Sieva - Paulīne, bērni - Maija, Andris.

 

Ursache: periodika.lv, lkok.com

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Paulīne PriedePaulīne PriedeEhefrau05.11.189917.10.2000
        2Kārlis EzeriņšKārlis EzeriņšGenosse28.08.186829.09.1934

        10.08.1904 | Krievu - japāņu karš. Kauja Dzeltenajā jūrā

        Krievu mēģinājums izlauzties no Portarturas ostas un japāņu blokādes. Abās pusēs ap 250 bojāgājušo un nogremdēti kuģi, bet kauja beidzās neizšķirti. Krievijas karā pret Japānu boka iesaistīti arī vairāki tūkstoši tobrīd Krievijas Impērijas okupētās Latvijas iedzīvotāji tsk latvieši.

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter