de

Gustavs Mežulis

Latgales partizānu pulka virsleitnants. Paaugstināts par kapteini.

LKOK nr.3/197

Apbalvots par 1920. g. 13. janvāra kauju pie Kuhvas upes Korsovkas rajonā. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

Dzimis 1891. g. 17. jūnijā Sērmūkšu pagastā Upesmuižā. Izglītojies reālskolā, pēc tam mežkopības skolā. Strādājis Zaķumuižas mežsaimniecībā.

1. pasaules kara laikā strādājis karalauka būvvaldē.

1917. g. maijā ieguvis karalaika ierēdņa pak.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 8. dec. Cēsīs, Cēsu rotā, piedalījies jau pirmajās kaujās pret lieliniekiem Vidzemē. Vēlāk iecelts par ložmetēju rotas komandieri, cīnījies Kurzemē, Zemgalē un pie Rīgas, pēc tam kā bataljona komandieris Latgales frontē.

1920. g. 13. janvārī Latgalē Mežulis zem spēcīgas ienaidnieka ložmetēju un šauteņu uguns, atrazdamies rotu priekšgalā, pārrāva fronti pie Kuhvas upes un piespieda lieliniekus plašā frontē atkāpties, kā rezultāta mūsējie ieņēma dzelzceļa līniju Pitalova-Kārsava un nodrošināja stāvokli Kārsavā, pret kuru bija vērsti nikni pretinieka triecieni. 

1920. g. 28. februārī paaugstināts par kapteini.

1921. g. 12. maijā atvaļināts. Mežzinis Piebalgas virsmežniecībā. Piešķirta jaunsaimniecība Sērmūkšu pagastā. Aizsargu organizācijā no 1921. g., 1. bataljona komandieris 10. Cēsu aizsargu pulkā.

No 1934. g. mežzinis Abrenes apriņķī, 19. Abrenes aizsargu pulka komandieris, arī apriņķa priekšnieks. Neatkarības pēdējos gados Ventspils prefekts un apriņķa priekšnieks.

1939. g. 2. Ventspils aizsargu pulka komandieris.

Apbalvots arī ar:

  • TZO V šķiru,
  • Viestura ordeni,
  • Aizsargu Nopelnu krustu.

1940. g, apcietināts.

1941. g. 14. jūnijā deportēts uz Krieviju, Astrahaņu.

1942. g. 23. jūnijā nošauts Astrahaņā.

Ursache: news.lv, lkok.com

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1
        Zigurds MežulisSohn12.10.192915.11.2007
        2
        Ksenija MežuleEhefrau08.08.189810.10.1962

        14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija

        Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter